Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīga, vidēja vai liela (ga 30-120 cm) vairogpaparžu dzimtas paparde. Saknenis īss, masīvs, klāts ar plēkšņmatiņiem. Lapas rozetē, tumšzaļas, stingras, daļēji pārziemojošas. Lapas kāts un ass blīvi ar dzeltenīgām, puscauspīdīgām plēksnēm (plēkšņmatiņiem) ar melnbrūnu joslu vidū, kas sniedzas līdz plēksnes galam. Lapas plātne divreiz vai trīsreiz garāka nekā lapas kāts. Lapa divkārt vai trīskārt plūksnaina, pēdējās pakāpes plūksnas diezgan strupas. Sporu nesēji (sori) lapas apakšpusē, vienmērīgi divās rindās aptuveni plūksnas vidusdaļā. Sori visā lapas garumā. Ir paliekošs plīvurs. Sporas nogatavojas augustā un septembrī.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga. Daži autori to aplūko kā Austrijas ozolpapardes pasugu: D. austriaca ssp. dilatata (Hoffm.) Schinz et Thell. Vēl citi autori Austrijas ozolpapardes sastāvā plašā nozīmē iekļauj ne vien platlapaino, bet arī dzeloņaino ozolpapardi (abas Latvijā tiek aplūkotas kā atsevišķas sugas).
Latvijā diezgan reta, tomēr nepietiekami izpētīta suga areāla ZA malā.
Biotopi:
Nelielas grupas ēnainos skujkoku un jauktos mežos.
Īpašas norādes:
Grūti atšķirama suga. Ļoti līdzīga vairākām citām ozolpapardēm, visvairāk dzeloņainajai (D. carthusiana) un tumšplēkšņainajai (D. expansa) ozolpapardei, kas abas sastopamas daudz biežāk. Atšķirama pēc tumšzaļas, stingras lapas (ne gaišzaļas, mīkstas), lapa acīm redzami visplatākā vidusdaļā, tai kopumā ovāls apveids (nevis pamata un vidusdaļas plūksnas aptuveni vienādas vai vidusdaļā tikai mazliet platākas, nevis lapai kopumā piramidāls apveids). Drošākā atšķirības pazīme ir lapas kāta plēkšņmatiņi ar melnbrūno vidus joslu, kas sniedzas līdz plēkšņmatiņa galam (nevis plēkšņmatiņi bez joslas, nevis ar gaišbrūnu joslu, kas nesasniedz galu).
Atšķirībā no tumšplēkšņainās ozolpapardes lapas plātne divreiz vai trīsreiz garāka nekā kāts (nevis aptuveni vienāda garuma). Atšķirībā no dzeloņainās ozolpapardes pēdējās pakāpes plūksnas diezgan strupas (nevis beidzas ar pēkšņu, asu smaili).
Rather rare. Distribution insufficiently studied. Groups in shady coniferous and mixed forests.
Довольно редко. Распространение недостаточно изучено. Группы в тенистых хвойных и смешанных лесах.
