Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Vienādvārpu grīšļu grupas suga. Augam ir gari, tievi sakneņi (Ø 0.2-0.3 cm). Stublājs stāvs, slaids. Lapas zaļas, lokveidīgi stāvas, diezgan mīkstas (pl 0.1-0.2 cm), tikpat garas vai īsākas nekā stublājs. Ziedkopā (ga 3-5 cm) 4-7 vārpiņas. Vārpiņā sievišķie ziedi augšdaļā, vīrišķie - apakšdaļā. Apakšējās vārpiņās mēdz būt tikai sievišķie ziedi. Pūslīša segplēksne brūna, pūslīša garumā, pūslītis olveida (ga 0.4-0.5 cm), ar 8-11 dzīslām, spārns šaurs, sākas apmēram no pūslīša vidus, strauji sašaurinās divzobainā knābītī. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropas suga ar izteikti pārtrauktu un salveidīgu areālu R, Z, DA un centrālajā Eiropā.
Latvijā reti, Rīgas līča un Baltijas jūras tiešā tuvumā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās, monodominantās audzēs sausās, smilšainās vietās piejūras pļavās un mežmalās, skrajos priežu mežos.
Īpašas norādes:
Grūti atšķirama suga, kā noteikšana prasa iemaņas. Līdzīgs vairākiem citiem vienādvārpu grupas grīšļiem (C. brizoides, C. praecox, C. arenaria, C. reichenbachii), īpaši smiltāja grīslim - Carex arenaria. Drošākā atšķirības pazīme ir šaurais pūslīša spārns, kas sākas apmēram no pūslīša vidus (spārns nav plats), kā arī vīrišķo un sievišķo ziedu novietojums (sk. sugas aprakstu). Bez tam stublāja lapas šauras, nepārsniedz ziedkopu, pūslīša segplēksne nav īsāka par pūslīti. Tipiskā gadījumā augļu laikā Ligērijas grīšļa ziedkopa izskatās ļoti masīva salīdzinoši tievā stublāja galotnē.
Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Sporadically along coastline. Small or dense groups in dry, sandy habitats in coastal meadows and sparse dune pine forests.
Редко. Приморский вид. Небольшие или плотные группы в сухих песчаных местообитаниях: на приморских лугах и в сосновых редколесьях.
