Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-100 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Veido irdenu velēnu. Stiebrs stāvs vai lokveidīgi stāvs, kails, pie pamata vairāk vai mazāk paresnināts, sīpolveida. Lapas plakanas, raupjas (pl 0.2-1 cm), visā stublāja garumā. Maksts kaila, mēlīte smaila. Bieži augšējā lapas maksts daļēji skauj saliktās vārpas pamatu. Ļoti raksturīga, atšķirīga no citām Latvijā sastopamām graudzālēm ir vārpas forma. Salikto vārpu (ga 10-25 cm) veido daudzas sēdošas (apakšdaļā var būt īskātainas) un plakanas vārpas, kas parasti visai blīvi piespiestas pie ziedkopas ass; tikai apakšējās otrās pakāpes vārpas no ass dažreiz mazliet atstāv. Katrā no otrās pakāpes vārpām (ga 1-2.5 cm) vārpiņas (ga 0.25-0.4 cm) sēdošas pa vienai divās rindās. Vārpiņa ar 2 ziediem, ieapaļa, uzpūsta. Vārpiņas plēksnes strupas. Ārējās zieda plēksnes vidējā dzīsla galā pāriet ļoti īsā smailītē vai smailītes nav. Akota nav. Grauds ap 0.2 cm garš. Zied jūnija beigās un jūlijā.
Izplatība:
Eiropas dienvidaustrumu un austrumu daļā, kā arī Rietumāzijā sastopama suga. Ļoti līdzīga suga sastopama Āzijas centrālajā daļā un Ziemeļamerikā, kas pēc dažu autoru domām ir viena no divām parastās bekmanijas pasugām - austrumu bekmanija: B.e. ssp. baicalensis (V.A.Kusn.) Hultén, syn. B. syzigachne ssp. baicalensis (V.A.Kusn.) T.Koyama, syn. B. syzigachne (Steud.) Fernald. Autoru vairākums gan uzskata, ka B. eruciformis un B. syzigachne ir patstāvīgas sugas (sk. atšķirības sadaļā "Īpašas norādes").
Latvijā ļoti reti. Ievazāts augs.
Biotopi:
Grupas gar dzelzceļiem un mitrās krastmalās. Augtenē ilgstoši nesaglabājas. Latvijas kaimiņvalstīs bekmaniju mitrās augtenēs dažviet audzē lopbarībai.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga austrumu bekmanijai (B. syzigachne), kas Latvijā pagaidām nav konstatēta, bet kas ir sastopama Zviedrijā. Abām sugām raksturīga sporādiska ieviešanās, lielās līdzības dēļ tās bieži jauc. Austrumu bekmanijas atšķirības pazīmes ir šādas: stiebrs pie pamata nav sīpolveidīgs, vārpiņa parasti ar 1 ziedu, maz uzpūsta, ārējā zieda plēksne galā ar diezgan garu smailīti.
Very rare. Adventive. Groups along railways and on wet coasts.
Очень редко. Заносной. Группы вдоль железных дорог и на мокрых побережьях.
