Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Augs izpleties. Stublājs pacils, reti stāvs, zaro, klāts ar atstāvošiem matiņiem. No sakneņa parasti atiet daudzi stublāji. Rozetes (piezemes) lapas ziedēšanas laikā saglabājas. Piezemes lapas staraini saliktas no 7 (reti 5, šāds skaits nav tipisks) iegarenām lapiņām (ga 3-6 cm, pl 0.7-2 cm) ar ķīļveidīgu pamatu, lielzobainu vai lielzāģzobainu malu, zobojums strups. Stublāja augšdaļā lapas piecstaraini saliktas. Visas lapas ar kātu (apakšējās ar garu), pie pamata ir sīkas pielapes. Lapas plātne tumšzaļa, klāta ar gariem un īsiem (divējādiem), atstāvošiem, vienkāršiem matiņiem. Plātnes virspuse un apakšpuse krasi neatšķiras. Ziedi nelieli (Ø ap 1.5 cm), skrajās skarveida vai vairogveida ziedkopās daudzo stublāju un zaru galā. Vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa 5. Ārkauss un kauslapas aptuveni vienāda garuma, bet kauslapas platākas. Vainaglapas tumšdzeltenas vai oranždzeltenas, saskaras, garākas nekā kauslapas. Augļkopā daudz sīku, olveidīgu un rievainu riekstiņu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Nepilnīgi izpētīta suga Eiropas dienvidaustrumu daļā un dažviet Āzijā. Tuva Vācijas retējam (P. thuringiaca Bernh.), kas Baltijas valstīs pagaidām nav konstatēts. Dažu autoru izpratnē Goldbaha retējs ir tikai viena no izskatā mainīgā Vācijas retēja pasugām.
Latvijā nerets adventīvs (ievazāts) augs valsts lielākajā daļā, neiekļaujot Kurzemi, kur ir ļoti rets vai nav sastopams.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās vietās atmatās, ceļmalās un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
No dažiem citiem retējiem diezgan grūti atšķirama suga. Nesajaukt ar Kranca (P. crantzii), Heidenreiha (P. heidenreichii) un vidējo (P. intermedia) retēju.
Salīdzinājumā ar citiem retējiem, nosakot sevišķa uzmanība jāpievērš šādām pazīmēm: ārkausa lapas, kauslapas un vainaglapas pa 5 (ne 4), stublāja piezemes lapas saliktas no 7 lapiņām, augs pacils, stīgojošus dzinumus neveido, abas lapas plātnes puses būtiski neatšķiras (nekad apakšpuse nav tūbaina), lapas nav kailas, nekad uz lapām nav zvaigžņmatiņu. Vainaglapas garākas nekā kauslapas (nevis pretēji vai vienāda garuma), pārsedzas vai blīvi kopā (nevis skraji attālas). Ļoti raksturīga pazīme (bet noteicama tikai ar binokulārās lupas palīdzību) ir dažādi (divējādi) matiņi uz lapām: gari un īsi, atstāvoši (nevis pieguloši). Ziedu laikā vienmēr ir piezemes (rozetes) lapas (nevis rozetes lapas jau atmirušas).
Not rare except western-most part. Solitarily specimens and groups in dry habitats: on roadsides and fallow-lands, along railways.
Нередко, кроме западной части. Единичные экземпляры и группы в сухих местообитаниях: по обочинам дорог, на залежах и вдоль железных дорог.
