parastais rasaskrēsliņš

Alchemilla vulgaris L. s.l.

Alchemilla vulgaris L. s.l. attēls

latviski: parastais rasaskrēsliņš

angliski: Lady’s-mantle

vāciski: Gemeiner Frauenmantel

zviedru: daggkåpa

igauņu: harilik kortsleht

lietuviešu: paprastoji rasakila

krievu: манжетка обыкновенная

  • alchemilla-vulgaris-l-sl
  • alchemilla-vulgaris-l-sl-B
  • alchemilla-vulgaris-l-sl-C

Izplatība kartē

Alchemilla vulgaris L. s.l. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Alchemilla vulgaris L. s.l. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 10-70 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zaro, kails vai ar matiņiem. Lapas rozetē, staraini daivainas (piecdaivainas, septiņdaivainas, deviņdaivainas) vai, reti, šķeltas (ga, pl 3-10 cm), ieapaļas vai nierveidīgas. Parasti lapas mazliet platākas nekā garas. Plātne kaila vai apmatota, mala vienkārtzobaina vai zāģzobaina. Plātnes pamats sirdsveidīgs vai nierveidīgs. Lapas kāts garš, īpaši piezemes lapām. Stublāja lapas īsā kātā vai sēdošas. Pielapes ieapaļas, ar zobainu malu. Ziedi čemurveidīgās, blīvās skarās stublāja vai zaru galā, zaļgandzelteni, sīki (ga 0.2-0.3 cm). Apziedni veido kauss un saaudzis ārkauss. Vainaglapu nav. Daudzo sīksugu noteikšanā liela nozīme līdz ar lapas plātnes dalījuma pakāpi ir piltuvveidīgās ziedgultnes apmatojumam. Auglis - riekstiņš. Zied no maija līdz septembrim.

Izplatība:

Ļoti plaši sastopama suga. Ļoti mainīga suga, tās ietvaros nodala daudz zemāku taksonu vai atsevišķas sugas. Lielā mainīguma pamatā ir rasaskrēsliņu spēja vairoties bez olšūnas apaugļošanās (apomiktiski), tādēļ pazīmju variācijas ir sevišķi plašas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodalītas 27 sīksugas, to sastopamība variē no biežas līdz ļoti retai.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas visdažādākajos biotopos: no sausiem mežiem, krūmājiem līdz nezālienēm. Rasaskrēsliņi nav sastopami tikai purvos.

Īpašas norādes:

Ārstniecības augs. No citiem rožu dzimtas augiem atšķirams viegli. Rasaskrēsliņu sīksugas vairumā gadījumu ļoti grūti nodalāmas.

Very common species (sensu lato). Solitarily specimens and groups in various habitats except of mires and bogs. Twenty-seven taxa treated as separate species in Latvia can be distinguished.

Очень часто. Единичные экземпляры и группы в разных местообитаниях, кроме болот. Манжетка обыкновенная в Латвии подразделяется на 27 мелких вида.

Līdzīgās sugas

  • Alchemilla s.str. (rasaskrēsliņu sīksugas)

    Latvijā nodalītas 27 sīksugas. Rasaskrēsliņu sīksugu noteikšana. Visas sugas nodalāmas divās lielās grupās: ar apmatotu ziedgultni (hipantiju) un kailu ziedgultni. A. Apmatotās ziedgultnes grupa. A1. Pie blīvi apmatotajiem rasaskrēsliņiem, kam ziedgultne un arī citas auga daļas (stublājs, lapu kāti, lapas) ar blīvu apmatojumu, pieder diezgan bieži sastopamais zilganais rasaskrēsliņš (A. glaucescens Wallr.) un reti sastopamais skarbmatainais rasaskrēsliņš (A. hirsuticaulis H.Lindb.). Skarbmatainā rasaskrēsliņa stublājs stāvs, ziedi noziedod ar iesārtu nokrāsu. A2. Pie apmatotajiem rasaskrēsliņiem, kam ziedkāts kails vai apmatots tikai apakšdaļā pieder vairākas Latvijā retas sugas, no kurām tikai kalnu rasaskrēsliņš (A. monticola Opiz, syn. A. pastoralis Buser) sastopams bieži. Šīs sugas lapas ir ieapaļi nierveida. B. Kailās ziedgultnes grupa. Šajā grupā ietilpst vairākums Latvijā konstatēto sugu. Grupas sugas tālāk nodala pēc tā, vai piezemes lapu kāti un stublāji ir klāti ar atstāvošiem matiņiem (B1) vai matiņi ir pieguloši, vai matiņu vispār nav (B2). B1. Apakšgrupai, kam piezemes lapu kāti un stublāji klāti ar atstāvošiem matiņiem, pieder 12 sīksugas, no tām biežākās ir: slaidais rasaskrēsliņš (A. gracilis Opiz, syn. A. micans Buser) un smaildaivainais rasaskrēsliņš (A. acutiloba Opiz, syn. A. acutangula Buser). Smaildaivainā rasaskrēsliņa lapas nierveidīgas vai ieapaļi nierveidīgas, lapu daivas garas un šauri trīsstūrainas, ar 7-12 zobiņiem katrā daivas pusē. Retumis Latvijā sastopams ierobainais rasaskrēsliņš (A. subcrenata Buser) ar ieapaļām lapām, pamata daivas savstarpēji pārklājas. B2. Tikai viena suga - kailstublāja rasaskrēsliņš (A. glabricaulis H.Lindb.) - Latvijā ir ar pilnīgi kailu stublāju un piezemes lapu kātu. Sastopams retumis sausās pļavās un pauguru nogāzēs. Pārējo sugu, kas pieder pie grupas ar kailu ziedgultni, stublāja un piezemes lapu matiņi ir pieguloši, īsi. Šīs grupas sugas sastopamas retumis vai reti. Salīdzinoši biežāk atrodami: ielocītais rasaskrēsliņš (A. plicata Buser), kailais rasaskrēsliņš (A. glabra Neygenf.) un Baltijas rasaskrēsliņš (A. baltica Sam. et Juz., syn. A. nebulosa Sam.). Murbeka rasaskrēsliņš (A. murbeckiana Buser) ir ļoti rets.

Apskati citas sugas: