Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) baldriānu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails vai izklaidus īsmatains, augšdaļā dakšveidīgi zaro. Lapas kailas, uz stublāja pretējas, šauri lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 0.5-1.2 cm), sēdošas, plātnes pamata tuvumā viena vai dažas zobveida plūksnas. Kopumā gludā plātnes mala arī augšdaļā nereti ar 1-2 sīkiem zobveida izvirzījumiem. Plātnes gals pakāpeniski nosmailots. Piezemes lapas lāpstveida, kātainas. Ziedi sīki (ga 0.2-0.4 cm), gaišsārti, ieapaļos dihāzijos zaru galos. Ir sīkas, lineāras pieziedlapas. Kauss trīszobains, augļu laikā labi redzams. Kausa malējie zobiņi tikko saskatāmi, bet vidējais - liels, tālu izvirzīts, nosmailots. Auglis - eliptisks, augšdaļā šaurāks, kails vai skraji apmatots riekstiņš, divreiz platāks nekā kauss. Drošai atšķiršanai no uzpūstā baldriņa (V. rimosa) jāpagatavo augļa šķērsgriezums. Auglis šķērsgriezumā eliptisks, trīscirkņu sēklotnes auglīgais cirknis ar sēklu liels, bet pārējie divi - neauglīgie cirkņi - ļoti sīki, reducēti. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Vidusjūras reģiona un Rietumāzijas izcelsmes suga. Ar sējumiem plaši ieviesies Eirāzijā.
Latvijā ļoti reti, ziemeļos no vienlaidu areāla. Adventīvs (ievazāts) augs. Ir tikai vecas norādes literatūrā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri atmatā.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākais uzpūstajam baldriņam (V. rimosa). Atšķirams pēc trīszobaina kausa ar manāmi lielāku, nosmailotu (nevis noapaļotu) vidējo zobiņu, auglis eliptisks (nevis plati olveidīgs vai ieapaļš), sēklotnes neauglīgie cirkņi sīki, reducēti (nevis uzpūsti, manāmi lielāki nekā auglīgais cirknis). No citiem baldriņiem augļu laikā droši atšķirams pēc trīszobaina kausa ar manāmi lielāku, nosmailotu vidējo zobiņu (nevis zobiņi 5 kā dūnaugļu baldriņam (V. eriocarpa), nevis zobiņš tikko manāms, viens - kā salātu baldriņam). Salīdzinājumā ar salātu baldriņu (V. locusta) lapas šaurākas, pie pamata ar zobveida plūksnām, ziedi gaišsārti (nevis gaišzili), ziedēt sāk daudz vēlāk (salātu baldriņš jūlijā jau sen ir noziedējis).
Very rare. Casual. Solitarily specimens on fallow-lands. Only old literature data available.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на залежах. Известен только по старым литературным данным.
