sūnāja vijolīte

Viola epipsila Ledeb.

Viola epipsila Ledeb. attēls

latviski: sūnāja vijolīte

angliski:

vāciski: Torf-Veilchen

zviedriski: mossviol

igauniski: turvaskannike

lietuviski: pelkinė našlaitė

krieviski: фиалка сверху-голая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Viola epipsila Ledeb. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-20 cm) vijolīšu dzimtas lakstaugs. Virszemes stublāja nav. Lapas rozetē, ieapaļi nierveidīgas (ga, pl 1-7 cm), gals ieapaļš, mala sekli zobaina, lapu apakšpuse apmatota, virspuse zaļa, blāva. Ziedkāta galā viens gaiši violets (ga 1-2 cm) zieds. Pretskatā zieds izskatās manāmi garāks nekā plats. Kauslapas strupas. Pieziedlapas ziedkāta augšējā trešdaļā. Piesis nedaudz salīcis uz augšu, 2-3 reizes garāks nekā kauslapu piedeva. Auglis - kaila pogaļa. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:

Eiropas un Rietumsibīrijas suga, kā ietvaros nodala dažas pasugas.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Skrajas grupas purvainos lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, slapjās meža pļavās, pārejas purvos.

Īpašas norādes:

Ne viegli atšķirama suga. Ļoti līdzīga purva (V. palustris), mazāk dūkstu (V. uliginosa) vijolītei. No dūkstu vijolītes atšķirama pēc mazākiem, daudz gaišākiem ziediem un lapām (plātnes pamats nekad nav dziļi sirdsveidīgs).
No purva vijolītes atšķirama pēc blāvām virspusē un apmatotām apakšpusē (nevis abpusēji kailām, virspusē spīdīgām, zaļām) lapām, pieziedlapas ziedkāta augšējā trešdaļā (nevis vidū), zieds manāmi garāks nekā plats (nevis ieapaļa apveida), zieda piesis salīcis uz augšu (nevis taisns), 2-3 (nevis 1.5) reizes garāks nekā kauslapu piedeva.

Rather common. Sparse groups in swampy deciduous and mixed forests, shrubs, wet forest meadows and mires.

Довольно часто. Небольшие группы в заболоченных лиственных и смешанных лесах, кустарниках, на мокрых лесных лугах и переходных болотах.

Apskati citas sugas: