Augi

Palielināt attēlu

Apraksts: Vasarzaļš, liels (līdz 30-35 m Latvijā) dižskābaržu dzimtas koks ar plašu, žuburainu vainagu. Visilgākā "mūža" (līdz 500 gadu) koku suga Latvijā. Miza pelēka, saplaisājusi. Lapas plūksnaini daivainas (ga 5-15 cm, pl 3-6 cm), visplatākās augšpus vidus. Daivas strupas, plātne kaila. Kāts īss (ga 0.5-1 cm). Vīrišķo ziedu spurdzes skrajas, nokarenas (ga 3-5 cm), apziednis zaļgandzeltens. Sievišķie ziedi sīki, iesārti, pa 1-3, ar vīkalu. Auglis - zīle (ga līdz 2.5-3 cm), kas negatava zaļa, nogatavojusies - zaļganbrūna vai brūna. Zīles vīkals ("vāciņš") sekli bļodveidīgs, koksnains, tīklaini zvīņains, pelēkzaļš, zīli nosedz ne vairāk kā apakšējā ceturtdaļā tās garuma. Zied maijā, zīles nogatavojas septembrī.

Izplatība: Eiropā plaši sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi: Sastopams mežos (2000. gadā valdošā suga ap 3.2 tūkstošos hektāru jeb 0.3% Latvijas mežu kopplatības), upju krastos, gravās, savrupi koki dažādās lauksaimniecības zemēs un kultūrainavā. Raksturīga suga vairākās Eiropas platlapju mežu klases (Cl. Querco-Fagetea) augu sabiedrībās.

Īpašas norādes: Viens no rūpnieciski visvērtīgākajiem kokiem Latvijā.

Common. In forests, along rivers, solitarily in agricultural land.

Часто. В лесах, по берегам рек, единичными экземплярами на сельско-хозяйственных землях.