Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Vasarzaļš, liels (20-45 m) dižskābaržu dzimtas koks. Vainags slaids. Zarojums masīvs. Miza gluda, pelēka. Pumpuri gari (ga ap 2 cm), smaili. Lapas tumšzaļas, veselas, plati eliptiskas (ga 4-9 cm, pl 3-6 cm), mala gluda vai attāli viļņaina, lapas kailas, plātnes gals īsi smails, virspuse spīdīga, kāts īss (ga 1-1.5 cm). Lapu sāndzīslas nezarojas. Vīrišķie ziedi īsās, nokarenās spurdzēs, apziednis saaudzis, daivains, putekšņlapas 8-12, pārsniedz apziedni, putekšnīcas sarkanvioletas. Sievišķo ziedu irbuļi sarkani. Sievišķie ziedi pa 2-4, ieskauti īpatnējā, vīkalam līdzīgā veidojumā, kas, augļiem nogatavojoties, pārkoksnējas un atveras līdz pamatam pa 4 vārsnēm. Vīkalveidīgā augļkopa no ārpuses segta ar mīkstām adatveida zvīņām. Katrā augļkopā 2-3 trīsšķautņaini riekstiņi, gatavi tumšbrūni. Zied reizē ar lapu plaukšanu maijā.
Izplatība:
Eiropā plaši izplatīts koks mērenā klimata joslā. Noteicošā suga (kopā ar skābardi - Carpinus betulus) zemieņu lapkoku mežos un kalnaino apvidu kalnu piekājēs. Līdz ar klimata pasiltināšanos novērojama dižskābarža lēna izplatīšanās virzienā uz Eiropas ziemeļiem.
Latvija atrodas ārpus tā ziemeļu areāla robežas. Savvaļā nav sastopams, tomēr labi aug stādījumos un to apkaimē pāriet savvaļā. Latvijā diezgan reti, galvenokārt Kurzemē.
Biotopi:
Stādījumos.
Īpašas norādes:
Vērtīgs rūpniecībā izmantojams koks.
Only in cultivation. Running wild.
Только в насаждениях, по близости дичает.
