jūras najāda

Najas marina L.

Najas marina L. attēls

latviski: jūras najāda

angliski: holly-leaved Naiad

vāciski: Großes Nixkraut

zviedriski: havsnajas

igauniski: meri-näkirohi

lietuviski: didysis plukenis

krieviski: наяда морская

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Najas marina L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-60 cm) najādu dzimtas ūdensaugs. Divmājnieks. Stublājs trausls (Ø 0.2-0.3 cm), dakšveidīgi zarots, posmains. Lapas plati lineāras vai lancetiskas (ga 1.5-4 cm, pl 0.2-0.4 cm), mieturī pa 3. Plātnes mala lieljomaina vai attāli zobaina. Lapas apakšpuse un stublājs sīkdzeloņains. Lapas maksts gluda, lapas no stublāja atstāv slīpi augšup vai lokveidīgi augšup. Ziedi pa vienam, zaļi, lapu žāklēs. Vīrišķie ziedi ar 1 apziedņa lapu un 1 putekšņlapu un seglapu. Sievišķie ziedi ar 1 augļlapu, kam raksturīgs cilindrisks irbulis un pavedienveidīgi žuburota drīksna. Sievišķajiem ziediem seglapas nav. Auglis - riekstiņš skulpturētā apvalkā. Zied jūnija beigās, jūlijā.

Izplatība:

Pārtraukti cirkumpolāras izplatības plaši sastopama suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā iesāļā jūras ūdenī un saldūdenī. Baltijas reģionā reti, pārsvarā jūras piekrastē. Nodala pasugas.

Latvijā reti, sastopama seklos piejūras ezeros, ļoti reti valsts austrumdaļas ezeros.

Biotopi:

Grupas ezeros ar smilšainu gultni. Apdraud ezeru piesārņošana un izbradāšana.

Īpašas norādes:

Līdzīga mazajai (N. minor) un lokanajai (N. flexilis) najādai. No mazās najādas atšķirama pēc no stublāja slīpi vai lokveidīgi augšup atstāvošām (nevis lokveidīgi noliektām) lapām, lapas maksts gluda, mazliet platāka nekā plātne (nevis maksts strauji platāka, ar skropstainu malu), lapas apakšpuse sīkdzeloņaina (nevis bez dzeloņiem). Arī auga izmēri jūras najādai ir salīdzinoši lielāki. No lokanās najādas atšķirama pēc lielākiem izmēriem, lielāka stublāja diametra (nevis stublājs pavedienveidīgs), sīkdzeloņainas lapas apakšpuses un stublāja (nevis gluda), lapas platākas (nevis šauri lineāras, ap 0.1 cm platas), maksts mala gluda (nevis skropstaina), lapas mala lieljomaina vai attāli zobaina (nevis sīkzobaina).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Mostly coastal part. Groups in lakes with a sandy bottom.

Редко. Преимущественно в приморской части. Группы в озерах на песчаном дне.

Līdzīgās sugas

  • Najas major All. (lielā najāda)

    Pēc sugas precizēšanas 2010. gadā gūts apstiprinājums arī lielās najādas Najas major All. sastopamībai valsts DA daļas ezeros (pirmoreiz tā konstatēta jau 1989.g. Sila ezerā). Pēc areāla lielā najāda ir sporādiski izplatīta suga saldūdeņos Eirāzijas mērenā klimata joslā. Tiesa, dažās florās to nenodala no ļoti līdzīgās jūras najādas (Najas marina) vai aplūko tikai kā jūras najādas pasugu. Lielā najāda ir augumā lielāka (līdz 1 m), ar salīdzinoši platākām lapām, augļi - riekstiņi - salīdzinoši platāk elipsoidāli, bet uz lapas veselās maksts nav pat viena zobiņa.

Apskati citas sugas: