Apraksts:
Divgadīgs, liels (ga 50-170 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, ļoti zarains. Lapas uz stublāja pamīšus, staraini saliktas no 3 iegarenām vai lancetiskām lapiņām (ga 2-4 cm, pl 0.5-1.5 cm) ar zobainu malu un strupu galu. Vidējā lapiņa ar garu, malējās ar ļoti īsu kātiņu. Pielapes sīkas, īlenveidīgas, saaugušas ar lapas kātu. Ziedi sīki, pa 20-50, garos ķekaros lapu žāklēs. Ziedu kāts apmēram divreiz īsāks nekā kauss. Kauss zvanveidīgs (ga 0.2-0.3 cm), galā pieczobains. Vainags balts (ga 0.4-0.6 cm), karogs garāks nekā buras. Auglis - olveidīga un kaila, tumšbrūna pāksts ar krokotu virsmu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši izplatīta suga Eirāzijā, kas mūsdienās sastopama visā pasaulē.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas sausās nezālienēs un uzbērumos, karjeros, ceļu un dzelzceļu malās. Raksturīga suga vairākās sausu nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Artemisietea, All. Onopordion acanthii un All. Dauco-Melilotion.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīgs Volgas amoliņam (sk. sugas aprakstu). No ārstniecības (M. officinalis), augstā (M. altissimus) un zobainā (M. dentatus) amoliņa atšķirams pēc baltiem (nevis dzelteniem) ziediem.
Common. Solitarily specimens and groups in dry wasty places, gravel pits, on roadsides and along railways. Melilotus wolgicus is very rare casual in wasty places and on railways.
Часто. Единичные экземпляры и группы в сухих сорных местах и карьерах, по обочинам дорог и вдоль железных дорог. Melilotus wolgicus очень редкий заносной в сорных местах и вдоль железных дорог.