Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels vai ļoti liels (ga 1.2-2.5 m) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknes ar bumbuļveidīgām piedevām. Stublājs stāvs, resns, spēcīgs, parasti zaro un skarbmatains. Arī lapas skarbmatainas, veselas, olveidīgas (ga 10-20 cm, pl 8-18 cm), mala lielzāģzobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs, kāts diezgan īss (ga 2-5 cm). Ziedu kurvīši pa vienam zaru galā, lieli (pl 3-8 cm). Kurvīša malā ir neauglīgi, dzelteni mēlziedi. Kurvīša centrā atrodas dzeltenbrūni divdzimumu stobrziedi. Auglis - plēkšņveidīgs sēklenis. Zied no augusta līdz oktobrim.
Izplatība:
Ziemeļamerikas augs. XVII gs. sākumā ieviests Eiropā; mūsdienās plaši sastopams Eirāzijā.
Latvijā reti kultivē, nereti sastopams kā dārzbēglis. Naturalizējies augs.
Biotopi:
Parasti veido blīvas audzes vai grupas nezālienēs, izgāztuvēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Lopbarības augs. Nezarots augs varētu šķist līdzīgs sīkai saulgriezei (H. annuus). Tomēr viegli atšķirams pēc mazākiem ziedu kurvīšiem un bumbuļveidīgām sakņu piedevām (nevis bez piedevām).
Not rare. Naturalized escape from cultivation. Dense groups or growths in wasty places and along railways.
Нередко. Натурализовавшийся дичающий вид. Плотные группы и заросли в сорных местах и вдоль железных дорог.
