Glechoma hederacea L.
- latviski: efeju sētložņa
- angliski: Ground-ivy
- vāciski: Gewöhnlicher Gundermann
- zviedru: jordreva
- igauņu: harilik maajalg
- lietuviešu: šliaužiančioji tramažolė
- krievu: будра плющевидная
Apraksts: Daudzgadīgs, neliels (ložņājošā stublāja ga 20-50 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ložņājošs, mezglos sakņojas, kails vai apmatots, zaro, zari stāvi (ga 5-15 cm). Lapas pretējas, ieapaļas (ga, pl 1-5 cm), pamats nierveidīgs, mala strupi rantaina, lapas ar kātu. Kāts aptuveni plātnes garumā. Ziedi pušķos pa 3-6 lapu žāklēs. Kauss apmatots, stobrveida (ga ap 0.7 cm), zobiņi smaili. Vainags (ga 1-2 cm) violeti zils, apakšlūpa plata, šķelta divās ieapaļās daivās, uz apakšlūpas tumšāku punktu un svītru zīmējums. Auglis - brūns, grumbuļains riekstiņš skaldauglī. Zied no maija līdz jūlija vidum.
Izplatība: Mainīga izskata, plaši Eirāzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vismaz 4 pasugas, no kurām plašāk sastopamās ir: G.h. ssp. hederacea (lielākajā Eiropas daļā) un G.h. ssp. hirsuta (Waldst. et Kit.) Herrm. (aug Eiropas DDA daļā). Daži autori tās uzskata par patstāvīgām sugām.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi: Grupas dažādos mežos (atskaitot sausus skujkoku un pārpurvotus mežus), krūmājos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes: Nav.
Common. Groups in various forests (except dry coniferous and bog forests), shrubs, on roadsides and in wasty places.
Часто. Группы в разных лесах (кроме сухих хвойных и болотистых лесов), кустарниках, по обочинам дорог и в сорных местах.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
