Festuca ovina L. s.str.


Festuca ovina L. s.str. karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Daudzgadīgs, neliels (ga 15-50 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs veido lielu, blīvu ceru. Ložņājošu sakneņu nav. Stiebri stāvi. Lapu makstis kailas. Lapas ierotījušās, sarveidīgas (Ø 0.3-0.6 mm), tomēr diezgan mīkstas, virspusē ar 1 izcilnu ribiņu, zaļas. Lapas mēlīte sīkas apmales veidā, ausaina. Plātnes virspuse īsi apmatota. Skara stāva (ga 3-12 cm), zari pa 1-2, ziedot skara plaša, noziedot pilnīgi sakļauta, ļoti šaura. Vārpiņas īsas (ga 0.4-0.8 cm), vārpiņā 3-5 ziedi. Ārējā vārpiņas plēksne īlenveidīga. Ārējā zieda plēksne lancetiska, ar īsu akotu (ga līdz 0.15 cm) vai bez akota. Auglis - sīks grauds (plēksnenis). Zied no maija beigām līdz jūlijam.

Izplatība: Ļoti plaši (F. ovina s.l.) visā pasaulē ar cilvēka starpniecību ieviesusies suga. Mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala daudz pasugu vai citu zemāku taksonu.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi: Dažāda lieluma grupas sausās augtenēs: pļavās, atmatās, mežos, smiltājos, ceļmalās un gar dzelzceļiem. Raksturīga suga nesaslēgtās augu sabiedrībās uz kaļķiežiem, dolomītiem un aizaugošos smiltājos: Cl. Sedo-Scleranthetea, O. Festuco-Sedetalia, kā arī mēreni sausās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Arrhenatheretalia, All. Cynosurion.

Īpašas norādes: Līdzīgo, sausās augtenēs sastopamo auzeņu savstarpējai nodalīšanai galvenās atšķirības pazīmes ir: lapu krāsa un cietība, ribiņu skaits lapas virspusē, ziedkopas (vārpiņu) lielums un forma. Akadēmiskos pētījumos sugu nodalīšanā nereti tomēr ir jāpagatavo lapas šķērsgriezums sklerenhīmas, ribiņu un apmatojuma apskatei.

Very common. Groups in various dry, nutrient-poor habitats. Some other close species from the F. ovina s.l. group are much rarer. F. tenuifolia is very rare in sands and dry pine forests. F. polesica is very rare in the SE part (sands, dry pine forests). F. sabulosa is not rare, but in coastal sands only.

Очень часто и повсеместно. Группы в сухих биотопах. Некоторые другие близкие виды из группы F. ovina s.l. встречаются намного реже. F. tenuifolia очень редка в песчаных местах и сухих сосновых лесах. F. polesica очень редка в ЮВ части (пески, сухие сосновые леса). F. sabulosa встречается нередко только в дюнах и на приморских песках.

Līdzīgās sugas

  • Festuca tenuifolia Sibth. (smalklapu auzene)

    Ļoti līdzīga aitu auzenei ir smalklapu auzene (F. tenuifolia Sibth., syn. F. filiformis Pourr.), kas daudzu autoru izpratnē ir viena no aitu auzenes pasugām (F. ovina ssp. tenuifolia (Sibth.) Čelak.). Tās vienlaidu pamatizplatības apvidi ir DDR no Latvijas. Ļoti grūti noteicams un Latvijā ļoti rets (varbūt arī nepietiekami izpētīts) taksons smiltājos un sausos priežu mežos. Tāpat kā aitu auzenei ierotītās lapas virspusē 1 izcilna ribiņa, bet lapas diametrs ir sevišķi mazs (Ø 0.15-0.25 mm, reti līdz 0.35 mm). Lapas šķērsgriezumā sklerenhīmas slānis salīdzinoši līdzenāks, apmatojums lapas plātnes virspusē salīdzinoši blīvāks, vadaudu kūlīšu skaits: ne vairāk kā 3 vai 5 (aitu auzenei 7-9). Atšķirībā no aitu auzenes, kā ārējai zieda plēksnei var būt īss akots, gan arī tas var nebūt, smalklapu auzenes ārējai zieda plēksnei akota nav vai ir tikai īsa smailīte. Skara arī ziedot ir šaura, skaras ass sevišķi raupja, zariņi īsi. Veģetatīvo dzinumu lapas parasti salīdzinoši garākas nekā tipiskai aitu auzenei.

  • Festuca polesica Zapał. (Poļesjes auzene)

    Latvijā sastopamas vēl šādas līdzīgas sugas. Poļesjes auzene (F. polesica Zapał., syn. F. beckeri (Hack.) Trautv. ssp. polesica (Zapał.) Tzvelev) veido blīvu ceru. Stiebri augšdaļā blīvi spilvaini. Lapas ierotījušās (Ø 0.4-0.8 mm), cietas, pēkšņi nosmailotas, šķērsgriezumā ieapaļas, blāvi zaļas, plātnes apakšpuse raupja. Lapas virspuse ar 5-7 izcilnām ribiņām. Lapas maksts vaļēja, blīvi klāta ar īsiem matiņiem. Skara saspiesta, vārpiņu nedaudz, skaras zari ar atskabargainiem matiņiem. Vārpiņas plēksnes smailas. Ārējā zieda plēksne ar 0.06-0.15 cm garu akotu. Lapas šķērsgriezumā sklerenhīmas slānis līdzens, apmatojums lapas virspusē vairāk uz ribiņām, vadaudu kūlīšu skaits: 7-11. Latvijas austrumu daļā ļoti reti sastopama kontinentāla suga (kopējais areāls: centrālās un austrumu Eiropas, kā arī Rietumsibīrijas mežu un mežastepju josla). Aug smiltājos un sausos priežu mežos.

  • Festuca sabulosa (Andersson) H.Lindb. (kāpu auzene)

    Kāpu auzene (F. sabulosa (Andersson) H.Lindb., syn. F. beckeri (Hack.) Trautv. ssp. sabulosa (Andersson) Tzvelev) Latvijā retumis sastopama tikai kāpās un smiltājos jūras tuvumā. Tā ir ļoti līdzīga Poļesjes auzenei, arī veido blīvu ceru. Lapas ierotījušās (Ø 0.6-1.2 mm), virspuse ar 5-7 izcilnām ribiņām, zilganpelēkas. Lapas gals dzeloņveidīgi smails, durošs. Lapas plātnes apakšpuse gluda, makstis cietas, mazliet spīdīgas, blīvi klātas ar īsiem matiņiem. Skaras zari un vārpiņas ar zilganu apsarmi. Vārpiņā 5-8 ziedi. Ārējā zieda plēksne ar 0.15-0.3 cm garu akotu. Lapas šķērsgriezumā sklerenhīmas slānis līdzens, apmatojums lapas virspusē vairāk uz ribiņām, vadaudu kūlīšu skaits: 7-11. Dažās florās F. polesica un F. sabulosa aplūko kā vienas sugas sinonīmus, lai gan to areāli un augšanas vietas būtiski nesakrīt.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.