Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-30 cm) dievkrēsliņu dzimtas lakstaugs. Sakne koksnaina. Visas auga daļas ar baltu piensulu. Stublājs stāvs, zarains, parasti kails. Piezemes lapas ātri atmirst un nokrīt. Lapas lineāras (ga 1.5-4 cm, pl 0.1-0.3 cm), mala gluda, gals strups, uz stublāja sēdošas. Ziedi blīvā ziedkopā (saliktā daudzžuburonī) stublāja galotnē. Vīkala lapas lineāri lancetiskas (ga 1-1.8 cm), neatšķiras no stublāja lapām. Vīkaliņa lapas rombiskas vai ieapaļas, dzeltenas, nogatavojoties augļiem - no iesārtām līdz spilgti sarkanām. Ziedi dzeltenzaļi. Ciātijs zvanveidīgs. Nektāriji ar strupiem radziņiem. Riekstiņu skaldauglis sīkpaugurains. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Sākotnēji izplatīts Eiropas vidus, dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Kā krāšņumaugs plaši ieviests Eiropas ziemeļu daļā, kur pārgājis savvaļā.
Latvijā retumis, pārsvarā centrālajā un DA daļā. No stādījumiem savvaļā pārgājis augs.
Biotopi:
Veido blīvas grupas smilšainās vietās, pauguru nogāzēs, kapsētu tuvumā, gar dzelzceļiem un sausos priežu mežos.
Īpašas norādes:
No citiem dievkrēsliņiem viegli atšķirams pēc blīvās ziedkopas stublāja galotnē, šauri lineārām lapām un iesārtām vai spilgti sarkanām vīkaliņa lapām (citiem dievkrēsliņiem Latvijā šāda pazīmju kopuma nav).
Rather rare. Mostly central and south-eastern part. Garden escape. Groups in open, dry habitats: in sands, on hillsides, at grave-yards and in pine forests.
Изредка. Преимущественно центральная и юго-восточная часть. Одичавший вид. Группы в сухих, песчаных местообитаниях: на песках, по склонам холмов, по близости кладбищ и в сосновых лесах.
