Deschampsia caespitosa (L.) P.Beauv.
- latviski: parastā ciņusmilga
- angliski: tufted Hair-grass
- vāciski: Rasen-Schmiele
- zviedru: tuvtåtel
- igauņu: luht-kastevars
- lietuviešu: kupstinė šluotsmilgė
- krievu: луговник дернистый
Apraksts: Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 60-150 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs veido blīvu ceru. Stiebrs stāvs, gluds un kails. Lapas plakanas (pl 0.2-0.5 cm), ar septiņām visā lapas garumā izcilnām dzīslām (sevišķi labi tas redzams lapu pārliecot), lapas mala un izcilnās dzīslas ļoti raupjas. Lapas mēlīte smaila (ga 0.4-0.7 cm), maksts kaila. Ziedi plašā un skrajā skarā (ga 10-25 cm), skaras apakšdaļā parasti 5 zari. Zari raupji. Skarai bieži violeta nokrāsa. Vārpiņā (ga 0.3-0.6 cm) 2 ziedi. Vārpiņas plēksnes īsākas nekā vārpiņa, spīdīgas. Ārējās zieda plēksnes gals zobains, akots īss, apmēram vārpiņas garumā. Auglis - grauds (ga 0.2-0.3 cm). Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība: Ļoti plaši pola tuvumā izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus (pasugas, varietātes). Daži autori šīs pasugas uzskata par patstāvīgām sugām.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas vai monodominantas audzes gandrīz visos biotopos, atskaitot tipiskus sūnu purvus. Viena no visbiežākajām graudzāļu sugām Latvijā.
Īpašas norādes: No citām graudzālēm diezgan viegli atšķirama pēc blīvā ciņa un lapām ar ļoti raupjām, izcilnām 7 dzīslām.
Very common. From solitarily specimens to growths in all possible habitats (except bogs).
Очень часто и повсеместно. От единичных экземпляров до плотными зарослями почти во всех биотопах кроме верховых болот.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
