biezlūpu kefale

Chelon labrosus (Risso) (syn. Mugil chelo)

Chelon labrosus (Risso) attēls

latviski: biezlūpu kefale

angliski: thick-lipped mullet

vāciski: Dicklippige Meeräsche

zviedru: tjockläppad multe

igauņu: kefaal

lietuviešu: storalūpė kefalė

krievu: толстогубая кефаль

Apraksts:

Ķermenis iegarens, nedaudz cilindrisks, klāts ar lielām viegli zūdošām cikloīdām zvīņām. Zvīņas ir arī uz galvas. Galva plata, starp acīm nedaudz saplacināta no augšas. Mute maza, augšlūpa plata, tās platums lielāks par acs diametra pusi, un uz tās ir 1-3 ragveida pauguriņu rindas. Acs kaktiņu, neskarot varavīksneni, nosedz taukplaksts. Muguras spuras atrodas tālu viena no otras. Pirmo no tām veido tikai 4 dzeloņaini stari. Astes spura ar šķēlumu. Mugura pelēkzila, sāni sudrabaini, vēders balts, uz ķermeņa sāniem 7-8 tumšas garenjoslas.

Morfoloģija:

D1 IV, D2 I/8, A III/9, P 17, C 14, sq. 43-47.

Izmēri:

L-75 cm, W-4,5 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Plata augšlūpa, uz kuras apakšējās malas ir 1-3 ragveida pauguriņu rindas un gara krūšu spura -atliekta uz priekšu, tā nosedz aci (skat. plānlūpu kefali).

Bioloģija:

Pelaģiska jūras zivs, kas bieži satopama piekrastē, arī estuārijos un upju grīvās. Vasarā, sasilstot ūdenim, gar Eiropas piekrasti migrē uz ziemeļiem, rudenī savukārt atpakaļ - uz dienvidiem. Bentofāga, galvenokārt barojas ar bentiskiem organismiem - aļģēm, nematodēm, airkājvēžiem, arī detrītu, lielākie eksemplāri arī ar moluskiem un vēžveidīgajiem.

Vairošanās:

Nārsto ziemā, domājams, ka atklātā jūrā. Ikri un kāpuri pelaģiski. Galvenās nārsta vietas atrodas Dienvideiropas jūrās.

Izplatība:

Eiropas piekraste no Norvēģijas dienvidiem un Islandes līdz Azoru salām un Madeirai; arī visā Vidusjūrā un Melnajā jūrā.Visizplatītākā kefaļu suga Ziemeļeiropas jūru piekrastē. Baltijas jūrā ļoti reta ieceļotāja. Ieceļo galvenokārt vasarā, kad ūdens ir sasilis. Rietumbaltijā un Zviedrijas dienvid-piekrastē konstatēta vairākkārt, bet Austrumbaltijā līdz šim tikai vienreiz 1980. gadā Rīgas līcī pie Salacgrīvas. Somijā pie Pori 1958. gadā noķertās kefales piederība pie šīs sugas tiek apšaubīta.

Izmantošana:

Ir neliela saimnieciska nozīme, galvenokārt Dienvideiropas jūrās. Sporta zvejas objekts.

Summary:

Marine pelagic species. Distributed along the European coast. The most common mullet in the North European seas. Entering the Baltic very rarely, mostly in summer. Repeatedly recorded in the eastern Baltic and at southern coast of Sweden. One specimen caught in the Gulf of Riga near Salacgrīva (1980). The reported specimen in Poori (Finland, 1958) is considered doubtful.

Apskati citas sugas:

  • salate attēls

    salate Aspius aspius (L.)

  • zutis attēls

    zutis Anguilla anguilla (L.)

  • vīķe attēls

    vīķe Alburnus alburnus (L.)