jūras nēģis

Petromyzon marinus (L.)

Petromyzon marinus (L.) attēls

latviski: jūras nēģis

angliski: sea lamprey

vāciski: Meerneunauge

zviedriski: havsnejonöga

igauniski: merisutt

lietuviski: jūrinė nėgė

krieviski: морская минога

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Petromyzon marinus (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis čūskveida, kails. Mute ar zobiem piesūcekņa piltuvē. Muguras spuras divas, atdalītas viena no otras. Mugura un sānu augšdaļa dzeltenbrūna, zaļganbrūna vai pelēcīgi zilgana ar melniem vai tumši brūniem plankumiem, sānu apakšdaļa un vēders balts.

Morfoloģija:

Miomēru skaits 67-74.

Izmēri:

L-120 cm, W-3 kg, Latvijā L-97 cm, W-2,2 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Augšžokļa plātnīte īsa, uz tās viens otram cieši blakus divi zobi, ķermeņa augšdaļa plankumaina (skat. upes nēģi un strauta nēģi).

Bioloģija:

Anadroms. Ziemeļamerikā ir arī vairākas saldūdens populācijas. Parasti uzturas pa vienam, nārsta laikā nelielos baros. Jūrā dzīvo 1-4 gadus, tad dodas nārstot upēs. Parasti nārsto upju lejtecēs. Kāpuri dzīvo, ierakušies gruntī. Upēs tie pavada 2-8 gadus, sasniedzot 12-16 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru. Novērota līdz 850 km tāla migrācija. Parazītiska suga. Pamatbarība: zivju un jūras zīdītāju audi, kāpuriem - detrīts. Sasniedz 11 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 5-9 gadu vecumā, sasniedzot 33-75 cm garumu. Auglība 21-305 tūkst. ikru. Nārsto martā-jūlijā (ūdens t° 11-24°C) 40-60 cm dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts. Tēviņš un mātīte veido ligzdu oļainās un akmeņainās vietās. Ar vienu mātīti nārsto viens tēviņš. Iznērsto un apaugļoto ikru attīstība ilgst 6-14 dienas. Nārsto vienreiz mūžā, pēc nārsta iet bojā.

Izplatība:

Atlantijas okeāna ziemeļdaļa. Sastopams gandrīz visā Eiropā, izņemot Vidusjūras austrumdaļu un Melno jūru, Ziemeļāfrikas un Ziemeļamerikas austrumu piekrastēs. Baltijas jūrā ļoti rets ieceļotājs. Galvenokārt konstatēts jūras dienvidu un austrumu daļās. Baltijas līcī līdz šim nav konstatēts. Latvijā parasti noķer upju lejtecēs un grīvās: Daugavā 1833., 1946., 1949. un 1960. gadā, Gaujā 1960. gadā, Irbē 1934. un 1988. gadā, Salacā 1933., 1938., 1961., 1967. un 1990. gadā, un Ventā pirms 1934. gada un 1997. gadā.

Summary:

Anadromous species. Distributed in the North Atlantic, seas of Europe (except the Mediterranean and Black Seas), North Africa and North America. Very seldom entering the eastern Baltic. In Latvia recorded usually in lower reaches and mouths of rivers: the Daugava (1833, 1946, 1949 and 1960), the Gauja (1960), the Irbe (1934 and 1988), the Salaca (1933, 1938, 1961, 1967, and 1990). Several records in the Venta before 1934 and in 1997.

Apskati citas sugas: