saida

Pollachius virens (L.) (syn. Gadus virens)

Pollachius virens (L.) attēls

latviski: saida

angliski: saithe

vāciski: Köhler

zviedriski: gråsej

igauniski: süsikas

lietuviski: ledjūrio menkė

krieviski: сайда

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pollachius virens (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis vārpstveida. Apakšžoklis nedaudz garāks par augšžokli, bet jaunām zivīm vienā līmenī ar to. Taustekļa nav. Trīs muguras un divas anālās spuras. Astes spura ar ieliekumu. Sānu līnija taisna, gaiša vai pelēka. Anālās spuras priekšējā mala ir vienā līmenī ar pirmās un otrās muguras spuras starpu. Mugura zaļganbrūna vai olīvkrāsā, sāni gaišāki, vēders sudrabaini pelēks.

Morfoloģija:

D1 12-15, D2 19-24, D3 19-22, A1 23-29, A2 18-23, P 19-21, V 6, vt. 54-56, sp. br. 35-40.

Izmēri:

L-130 cm, W-21 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Uz ķermeņa pie krūšu spuras nav tumšu plankumu, taisna sānu līnija, astes spura nedaudz ieliekta un pirmā anālā spura sākas iepretī spraugai starp pirmo un otro muguras spuru (skat. pārējās mencu dzimtas zivis).

Bioloģija:

Jūras zivs, uzturas galvenokārt pelaģiālā līdz 200-250 m dziļumā, kur veido barus. Veic lielas nārsta migrācijas. Plēsēja - planktonofāgs, galvenokārt barojas ar zivīm - tūbītēm, siļķēm, areāla ziemeļdaļā arī ar moivām un pelaģiskajiem vēžveidīgajiem. Var sasniegt 15 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz 5.- 6. gadā, 60-70 cm garumā. Nārsto atklātā jūrā 100-200 m dziļumā janvārī-maijā pie ūdens t° 5,5-10°C un sāļuma lielāka par 35,2ä. Auglība 0,2-4,0 milj. ikru, tie tāpat kā kāpuri pelaģiski. Mazuļi pirmajā dzīves gadā uzturas piekrastē, paisuma-bēguma joslā.

Izplatība:

Ziemeļatlantija, Eiropas piekrastē no Biskaja līča līdz Grenlandei, Islandei, Špicbergenai un Novaja Zemļai. Baltijas jūrā reta ieceļotāja. Austrumbaltijā noķerta dažas reizes - Lietuvas piekrastē (1960), Igaunijas piekrastē 1937. g. (?) un 1942. g. (?) un Rīgas līcī (1940).

Izmantošana:

ozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā. Kopējā nozveja 80. gados 450-550 tūkst. t gadā.

Summary:

Marine species. Distributed in the North Atlantic and the adjacent seas. Very rarely immigrating in the Baltic Sea. A few records in the eastern Baltic: near Lithuania (1960), Estonia (1937, 1942) and in the Gulf of Riga (1940).

Apskati citas sugas: