merlangs

Merlangius merlangus (L.) (syn. Odontogadus merlangus, Gadus merlangus)

Merlangius merlangus (L.) attēls

latviski: merlangs

angliski: whiting

vāciski: Merlan, Wittling

zviedriski: vitling

igauniski: merlang

lietuviski: merlangas

krieviski: мерланг

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Merlangius merlangus (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis vārpstveida, ar samērā masīvu galvu un lielām acīm. Augšžoklis garāks par apakšžokli, uz zoda ir mazs, gandrīz nemanāms tausteklis, kurš var arī nebūt. Trīs, viena no otras atdalītas, muguras spuras un divas saistītas anālās spuras. Pirmā anālā spura gara, sākas zem pirmās muguras spuras. Astes spura gandrīz taisna. Uz galvas lielas dzirdes poras. Sānu līnija lēzeni izliekta virs krūšu spuras. Mugura no dzeltenīgi brūnas līdz zilganzaļai, sāni dzeltenīgi pelēki, vēders balts vai sudrabains. Pie krūšu spuras pamatnes neliels tumšs plankums.

Morfoloģija:

D1 12-25, D2 18-25, D3 19-22, A1 30-35, A2 21-23, P 19-22, V 6, vt. 53-57, sp.br.19-22.

Izmēri:

L-68 cm, W-3 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Anālās spuras priekšējā mala ir zem pirmās muguras spuras, augšžoklis garāks par apakšzokli (skat. pārējās mencu dzimtas zivis).

Bioloģija:

Jūras piekrastes zivs, dziļāk par 200 m sastopams reti. Parasti uzturas 30-100 m dziļumā pelagiālā vai uz smilšainas grunts. Mazuļi dzīvo 5-30 m dziļumā. Barojas ar vēžveidīgajiem un zivīm, zivju īpatsvars barībā līdz ar vecumu palielinās.

Vairošanās:

Nārsto no janvāra līdz jūnijam 20-80 m dziļumā ūdens t° 5-10°C. Auglība 109-285 tūkst. ikru. Gan ikri, gan kāpuri pelaģiski. Kāpuri un mazuļi slēpjas zem lielo medūzu (Cyanea) kupoliem.

Izplatība:

Eiropas piekraste no Portugāles līdz Islandei un Barenca jūrai, arī Skagerakā un Kategatā (pasuga merlangus); Vidusjūrā un Melnajā jūrā (pasuga euxinus). Baltijas jūrā rets ieceļotājs. Vairākreiz konstatēts jūras dienviddaļā līdz Gotlandes salai, arī Gdaņskas līcī. Latvijas piekrastē līdz šim nav noķerts.

Izmantošana:

Saimnieciski nozīmīga zivs. Kopējā nozveja 150-200 tūkst. t gadā, Baltijas jūras rietumdaļā - mazāk par 100 t, maksimāli - 276 t 1978. gadā.

Summary:

Marine species. Distributed in European seas. In the North European seas classified as a subspecies M. m. merlangus, in the Mediterranean and Black Seas - as a subspecies M. m. euxinus. Rarely immigrating in the Baltic Sea. A few specimens caught south of Gotland, also in the Bay of Gdansk. No catches in the Latvian coastal waters.

Apskati citas sugas: