lentzivs (Islandes lentzivs)

Lumpenus lampretaeformis (Walb.) (syn. Stichaeus islandicus)

Lumpenus lampretaeformis (Walb.) attēls

latviski: lentzivs (Islandes lentzivs)

angliski: snake blenny

vāciski: Isländicher Bandfisch

zviedru: spetsstjärtat långebarn

igauņu: suttlimusk

lietuviešu: nėginis liumpenas

krievu: миноговидный люмпенус

Izplatība kartē

Lumpenus lampretaeformis (Walb.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lumpenus lampretaeformis (Walb.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis zems un garš, zušveida. Tā garums ap 15 reižu pārsniedz augstumu. Galva vienmērīgi noapaļota mutes virzienā, mute maza, zobi sīki, koniski. Augšžoklis nedaudz garāks par apakšžokli. Augšlūpa biezāka, apakšlūpa centrā šķelta, vaigi zvīņoti. Žaunu atveres lielas. Muguras un astes spuras garas. Muguras spuras priekšējie stari īsāki, pirmie divi no tiem brīvi, nesaistīti ar starpplēvi. Astes spura nodalīta, ovāla. Krūšu spura liela. Vēdera spura reducēta, to veido 1 dzelonis un 3 stari. Sānu līnija arī reducēta. ķermenis gaišs, brūngani dzeltens, vietām ar zilu perlamutra atspulgu. Uz sāniem daudz brūnu plankumu, no tiem 8-10 lielāki. Vēders - zaļgani dzeltens.

Morfoloģija:

D LXVIII-LXXIX, A I/48-51, P 14-15, V I/3,C11, vt. 80-85.

Izmēri:

L-49 cm (Islande), Baltijas jūrā L-26 cm.

Atšķirīgās pazīmes:

Zems un garš ķermenis, sīki zobi un gar muguras spuras pamatni nav tumšu plankumu rindas (skat. vilkzivi, taukzivi un lucīti).

Bioloģija:

Bentiska jūras zivs, dzīvo uz dūņainām gruntīm 30-200 m (parasti 40-100 m) dziļumā. Aukstummīloša, labprātāk uzturas pie zemām ūdens temperatūrām (-1,2 - +2,0°C). Bentofāga, barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, gliemjiem, daudzsartārpiem.

Vairošanās:

Nārsto decembrī-janvārī. Auglība 600-1000 ikru, tie ir bentiski, lipīgi. Embrionālā attīstība ilgst vienu mēnesi. Kāpuri pelaģiski, planktonā sastopami no februāra līdz aprīlim-maijam. 3-4 cm gari mazuļi pāriet uz bentisku dzīvi.

Izplatība:

Ziemeļaustrumatlantija. Baltijas jūra ir lentzivs areāla nomale, tāpēc tā šeit sastopama ļoti reti. Izplatīta līdz Botnijas līča vidusdaļai un Somu līcī līdz Narvai. Latvijas piekrastē konstatēta dažas reizes, vienreiz (1928) arī Rīgas līcī pie Lielupes grīvas. Lentzivs sastopamība palielinās jūras dienvidrietumu virzienā. Polijas piekrastē tiek noķerta samērā regulāri.

Izmantošana:

Saimnieciskas nozīmes nav. Ir mencveidīgo, plekstu un vilkzivju barība. Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.

Summary:

Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic. In the Baltic Sea as far as middle parts of the Gulfs of Finland and Bothnia. In the Gulf of Riga up to the Mērsrags Cape. Very rare near Latvia, a few reports only. One specimen caught also in the Gulf of Riga near the Lielupe mouth. Included in the Red Data Book of Latvia under the category æ3æ (rare).

Apskati citas sugas:

  • ķīsis attēls

    ķīsis Gymnocephalus cernua (L.)

  • saida attēls

    saida Pollachius virens (L.)

  • zutis attēls

    zutis Anguilla anguilla (L.)