menca (Baltijas menca)

Gadus morhua callarias (L.)

Gadus morhua callarias (L.) attēls

latviski: menca (Baltijas menca)

angliski: Baltic cod

vāciski: Ostsee-Dorsch

zviedriski: torsk

igauniski: tursk

lietuviski: (Baltijos) menkė

krieviski: Балтийская треска

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Gadus morhua callarias (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis vārpstveida, galva liela. Augšžoklis garāks par apakšžokli, uz kura atrodas labi attīstīts tausteklis. Acis mazas. Trīs viena no otras pilnīgi atdalītas muguras spuras un divas anālās spuras. Astes spura gandrīz taisna. Sānu līnija gaiša, puslokā izliecas virs krūšu spuras. Mugura un galvas augšdaļa no zaļganpelēkas līdz olīvzaļai ar daudziem tumšiem plankumiem. Sāni gaišāki, vēders balts vai netīri balts.

Morfoloģija:

D1 (11) 13-17, D2 13-20, D3 14-20, A1 15-20, A2 16-20, P 18-23, V 5-7, vt. 51-56.

Izmēri:

L-132 cm, W-25 kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Labi attīstīts tausteklis uz apakšžokļa; gaiša, puslokā virs krūšu spuras izliekta sānu līnija; pirmā anālā spura sākas aiz pirmās muguras spuras (skat. pārējās mencu dzimtas zivis).

Bioloģija:

Bentiska jūras zivs, dzīvo baros, sastopama līdz 150 m dziļumam. Raksturīgas garas nārsta un barošanās migrācijas. Barošanās periodā (jūlijs-janvāris) uzturas līdz 80 m dziļumā, mazuļi - tuvāk piekrastei 20-60 m dziļumā. Plēsēja - bentofāgs. Mazuļi un dzimumnenobriedušās zivis galvenokārt barojas ar šķeltkājvēžiem (Mysis sp.), pieaugušās zivis - ar brētliņām, reņģēm, grēvēm u.c. Var sasniegt 17 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz otrajā-trešajā gadā. Nārsto no februāra līdz augustam, masveidā aprīlī-maijā. Galvenās nārsta vietas atrodas Bornholmas, Gdaņskas un Gotlandes ieplakās un Slupskas vagā zem haloklīna. Nārsta laikā var veidot koncentrācijas pelagiālā. Ikru peldspējas uzturēšanai un izdzīvošanai nepiecie-šama ūdens temperatūra 4-6°C, sāļums ne mazāks par 11ä, skābekļa saturs ne mazāks kā 2,0 ml/l. Auglība 0,2-2,4 milj. ikru. Ikrus nērš vairākās porcijās. Ikri un kāpuri pelaģiski. Pēc izšķilšanās kāpuri migrē uz ūdens virsējiem slāņiem.

Izplatība:

Baltijas menca ir viena no piecām mencas Gadus morhua pasugām, kas pielāgojusies dzīvei mazsāļajos Baltijas ūdeņos. Sastopama visā Baltijas jūrā. Gados, kad krājums liels, masveidā var ienākt jūras līčos - Rīgas, Somu un Botnijas - un jūras ziemeļdaļā. Gados, kad krājums mazs, galvenokārt izplatīta jūras dienviddaļā.

Izmantošana:

Nozīmīgs zvejas objekts Baltijas jūrā. Zvejo ar traļiem, tīkliem un āķu jedām. Kopējā nozveja atkarīga no krājuma svārstībām: 1960.-1979.g. vidēji 140-160, 1980.-1985.g. - 340, 1986.-1988.g. - 210 tūkst. tonnu gadā. Maksimālā nozveja 391 tūkst. tonnu 1984. gadā. Latvijā 90. gados nozvejo 6-8 tūkst. t gadā. Maksimālā nozveja reģistrēta 1980. gadā - 52 tūkst. t.

Summary:

Marine demersal species. One of the 5 subspecies of the Atlantic cod adapted to the breakish Baltic water. Common throughout the Baltic, though distribution fluctuating along with the stock. In the years of high abundance entering gulfs and the northern part. If the stock decreasing the cod concentrate in the southern part. Reaching maturity in the 2nd or 3rd year. Spawning in February - October, mostly March - May, in depths below the halocaline where salinity exceeds 11ä and contents of oxygen is above 2 ml/l. The main spawning places: the Bornholm, Gdansk and Gotland Deeps, and the Slupsk Furrow. High commercial importance. With the stock decreasing Latvian annual catches have declined since 1980s reaching 6 - 8 thous. tons compared to 52 thous. tons in the maximum year 1980.

Apskati citas sugas: