vējzivs

Belone belone (L.) (syn. Belone vulgaris)

Belone belone (L.) attēls

latviski: vējzivs

angliski: garfish

vāciski: Hornhecht

zviedriski: näbbgädda

igauniski: tuulehaug

lietuviski: vėjažuvė

krieviski: сарган

Apraksts:

Ķermenis stipri pagarināts, šķērsgriezumā apaļš vai nedaudz sāniski saplacināts. Abi žokļi stipri izstiepti, klāti ar asiem zobiem. Apakšžoklis ir nedaudz garāks. Spuras bez asiem dzeloņiem. Muguras spuras atrodas virs anālās spuras. Vēdera spura atrodas tālu aiz krūšu spuras, ķermeņa vidū. Astes spura šķelta, sānu ķīļa uz astes stumbra nav. Sānu līnija atrodas ķermeņa apakšdaļā. Mugura zilganzaļa, spīdoša, sāni un vēders - sudrabaini.

Morfoloģija:

D 2/14-19, A 2/17-21, P 1/11-13, V 1/5, C 13-19, vt. 75-84, sp.br. 27-40.

Izmēri:

L-94 cm, W-1,3 kg. Baltijas jūrā L līdz 77 cm un W līdz 985 g.

Bioloģija:

Pelaģiska jūras zivs, uzturas ūdens virsējos slāņos, laba peldētāja. Plēsēja, galvenokārt barojas ar sīkām zivīm, īpaši reņģu mazuļiem, stagariem, brētliņām, arī ar vēžveidīgajiem un kukaiņiem. Uzvedība Baltijas jūrā pētīta maz.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz otrajā dzīves gadā, 50 cm garumā. Nārsto piekrastē 10-20 m dziļumā no maija līdz jūnijm. Auglība 30-45 tūkst. ikru. Ikriem ir 60-80 gari pavedieni, ar kuriem tie piestiprinās pie ūdensaugiem vai peldošiem priekšmetiem. Embrionālā attīstība ilgst 4-6 nedēļas. Kāpuri pelaģiski.

Izplatība:

Sastopama Eiropas piekrastē. Ziemeļeiropā aprakstīta kā pasuga belone, Dienvideiropā - kā pasuga gracilis, Melnajā jūrā - kā pasuga euxini. Baltijas jūrā izplatīta līdz Norrakvarkenam Botnijas līcī un Kronštatei. Sastopama bieži, taču izplatība nevienmērīga. Vietām - Rīgas līča ziemeļdaļā, ap Igauņu salām, Dāņu šaurumos - samērā masveidīga.

Izmantošana:

Saimnieciskā nozīme neliela, lai gan gaļa garšīga. Baltijas jūrā gadā nozvejo 100-900 t, galvenokārt dienvidu un rietumu rajonos. Latvijā nozvejo ap 2-8 t gadā, galvenokārt Rīgas līča ziemeļu un rietumu daļā vasaras mēnešos. Rietumeiropā - sporta zvejas objekts.

Summary:

Marine species. Described in North Europe as a subspecies B. b. belone, South Europe as B. b. gracilis, and the Black Sea - B. b. euxini. Distributed in the Baltic Sea as far as the middle of the Gulf of Bothnia, also Gulfs of Riga and Finland. Common, but patchy distributed. In some areas in the northern and western parts of the Gulf of Riga can be abundant. Little commercial significance. The stock in the Gulf of Riga is stable, fishing intensity is rather low, mostly as a by-catch in herring pound nets. Annual catch of 2 - 8 tons in Latvia, mostly in the northwest of the Gulf of Riga in summer.

Apskati citas sugas: