upes nēģis

Lampetra fluviatilis (L.)

Lampetra fluviatilis (L.) attēls

latviski: upes nēģis

angliski: river lamprey

vāciski: Flußneunauge

zviedru: flodnejonöga

igauņu: jõesilm

lietuviešu: upinė nėgė

krievu: речная минога

Izplatība kartē

Lampetra fluviatilis (L.) karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lampetra fluviatilis (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis čūskveida, kails. Mute ar zobiem piesūcekņa piltuvē. Vēdera spuru un krūšu spuru nav. Mugura un sānu augšdaļa tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļa un vēders pelēcīgs, zeltains vai balts. Pirms nārsta mātītēm izveidojas anālajai spurai līdzīga tauku kroka, bet tēviņiem ārējs sēklvads.

Morfoloģija:

Miomēru skaits 58-66.

Izmēri:

Latvijā L-51 cm, W-230 g.

Atšķirīgās pazīmes:

Augšžokļa plātnīte salīdzinoši gara, tās galos pa vienam zobam (skat. jūras nēģi). Muguras spuras atdalītas viena no otras, bet pirms nārsta mātītēm savienojas, otrās muguras spuras augšdaļa samērā smaila (skat. strauta nēģi).

Bioloģija:

Anadroms. Jūrā dzīvo 1-3 gadus, tad dodas nārstot upēs. Novērota līdz 250 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 13 km diennaktī. Kāpuri, kurus mēdz saukt par ņurņikiem, pavada upēs 3-6 gadus, sasniedzot 8-15 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru. Kāpuri dzīvo, ierakušies gruntī. Pamatbarība: zivju audi, kāpuriem - detrīts. Sasniedz 7 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 4-7 gadu vecumā, sasniedzot 16-50 cm, Latvijā 23-46 cm garumu. Auglība 10-42 tūkst. ikru. Nārsto februārī-jūlijā, Latvijā maijā-jūnijā (ūdens t° 9-17°C) 0,2-1,5 m dziļumā. Tēviņš izveido bedrīti - ligzdu, kuru mātīte padziļina un nērš ikrus. Ar vienu mātīti nārsto 1-6 tēviņi. Nārsto vienreiz mūžā, pēc nārsta, aptuveni divu nedēļu laikā, iet bojā. Ikri lipīgi, to attīstība ilgst 6-17 dienas (194-201 grāddienas). Kāpuri 3-7 dienas pēc izšķilšanās mazkustīgi, vēlāk ierokas gruntī.

Izplatība:

Eiropa. Pieaugušie īpatņi uzturas Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē. Nārstot masveidā ienāk upēs no rudens līdz pavasarim, galvenokārt oktobrī un novembrī. Pieaugušie īpatņi var būt sastopami upēs visu gadu. Latvijā vismaz kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot uz nārstu upēs virs aizsprostiem, bet 80. gados uzsākta arī kāpuru ielaišana.

Izmantošana:

Baltijā nozvejo apmē-ram 250 t, Latvijā - 70-170 t gadā.

Summary:

Anadromous species. Distributed along the European coast, abundant in Latvia. Adults occurring in the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Living for 1 - 3 years in the sea, reaching maturity in 4 - 7 years. In Latvia entering rivers from autumn to spring, mostly in October - November, spawning in May - June. Larvae-ammocytes spending 3 - 6 years in rivers. Attempts of restocking being made. Commercially important species, annual catch of 70 - 170 tons in Latvia.

Apskati citas sugas:

  • rauda attēls

    rauda Rutilus rutilus (L.)

  • zutis attēls

    zutis Anguilla anguilla (L.)

  • sapals attēls

    sapals Leuciscus cephalus (L.)