Pamatareāls
Iespējamās izplatības areāls
Individuālas atradnes
Apšaubāmas atradnes
Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas
Apraksts:
Ķermenis slaids, vārpstveida, klāts ar 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm. Mute galvas apakšpusē, tās priekšā 4 taustekļi. Mugura zaļganbrūna, pelēcīga vai melna, sāni pelēkbrūni, vēders dzeltenīgi balts.
Morfoloģija:
Abām sugām: A.oxyrinchus un A.sturio (rādītāji iekavās) morfoloģiskie dati ļoti līdzīgi vai pat variāciju ietvaros tuvu identiskiem.
D 38-46 (30-50), A 23-30 (22-33), sp.br. 15-27 (15-29), muguras vairogi 7-16 (9-16), sānu vairogi 24-45 (22-40), vēdera vairogi 6-14 (8-14). Faktiski abas sugas pierādāmi atšķiramas tikai ģenētiski.
Izmēri:
L-6 m, W-415 kg, Latvijā L-2 m, W-46 (245) kg.
Atšķirīgās pazīmes:
Taustekļi gludi (skat. sterleti un belugu), tie atrodas tuvāk mutei nekā purna galam vai pa vidu starp tiem (skat. krievu stori). Sānu vairogu mazāk nekā sterletei un bieži arī mazāk nekā citām storu dzimtas zivīm. Plātnītes uz ķermeņa sāniem virs sānu vairogiem izvietotas gareniskās rindās (skat. krievu un Sibīrijas stori).
Bioloģija:
Anadroma zivs. Iespējams, ka Lādogas ezerā pastāv saldūdens populācija. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Lielākas koncentrācijas veido pirms nārsta un ziemošanas vietās. Dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm. Mazuļi uzturas upēs līdz 3 gadiem. Novērota līdz 1500 km tāla migrācija. Pamatbarība: bentoss un zivis. Sasniedz 48 (100) gadu, Latvijā 20 gadu vecumu.
Vairošanās:
Dzimumgatavība iestājas 7-20 gadu vecumā, sasniedzot 89-187 cm garumu. Auglība 0,1-5,7 milj. ikru. Nārsto aprīlī-augustā (ūdens t° 8-22°C ) 2-10 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts vietās ar spēcīgu straumi uz akmeņiem, oļiem un grants. Ikri pielīp pie substrāta, to attīstība ilgst 3-13 dienas (56-500 grāddienas). Veido hibrīdus ar krievu stori.
Izplatība:
Līdz pat XXI gs. sākumam pastāvēja viedoklis, ka Baltijas jūrā un tās noteces baseina upēs (no Ņevas līdz Oderai) līdz izzušanai bija sastopama Eiropas store Acipenser sturio L.
Ģenētisko pētījumu rezultātā tomēr secināts, ka tā bijusi Atlantijas Ziemeļamerikas piekrastes storu sugas austrumu (ziemeļu) populācija Acipenser oxyrinchus ssp. oxyrinchus, kas Baltijas jūrā parādījusies dabiskas ieceļošanas veidā pirms 4000-5000 gadiem vai pat mazliet agrāk. Arī arheoloģiskajos izrakumos storu kauli Latvijā parādās tikai kopš neolīta, kas hronoloģiski sakrīt ar sugas izplatīšanos Baltijas reģionā, un tie visi attiecināmi uz sugu A.oxyrhinchus.
Agrāk izplatīta visā Atlantijas Eiropas piekrastē. Daugavā ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bijusi parasta. Masveida izzušana Latvijā sākusies ap 17./18.gs. miju; kā uzskata, klimata maiņas dēļ, areālam pavirzoties tālāk uz dienvidiem.
19. gadsimtā atsevišķi eksemplāri noķerti Daugavā, Gaujā, Irbē, Ventā un Rīgas līcī. Vairāki eksemplāri noķerti Daugavā arī pēc 1. Pasaules kara. Pa vienam eksemplāram noķerts 1922(3)? gadā Užavā pie Tērandes, 1932. gadā Liepājas ezerā un 1935. gadā jūras piekrastē pie Salacgrīvas. Pēc Otrā pasaules kara droši zināms viens stores noķeršanas gadījums 1963. (64?) gadā pie Jūrmalas. Pārējos ziņotajos gadījumos konkrēta suga netika noteikta, un ir liela varbūtība, ka tās varētu būt krievu store vai Sibīrijas store, kas 60.-70. gados vairākkārt tika introducētas Rīgas līcī. Baltijas jūras baseinā 50.-60. gados noķerti atsevišķi eksemplāri. Igaunijā XX gadsimtā noķerta pavisam 21 store, no kurām 9 pēckara periodā. 4 no šīm storēm noķertas Rīgas līcī, XX gs. līdz pat 1996.g. pie Muhu salas. Polijā pēc 1936. gada zināmi 34 stores noķeršanas gadījumi, pēdējais no kuriem 1962.g. Gdaņskas līcī. Ziemeļjūrā regulāri konstatēta vismaz līdz 1985. gadam.
Kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā izzudušo sugu (0) kategorijā.
Pašlaik (programma 2019.-2029.gadam) kādreizējā Baltijas jūras areālā, tostarp Latvijā, tiek veikta starptautiska stores atjaunošanas programma, par kuras sekmīgumu pagaidām spriest pāragri.
Summary:
Anadromous species. Formerly distributed all along the European coast of the Atlantic. In most of earlier literature it appears as A.sturio. Common in the Daugava during the 1st millennium B.C.. Recorded in the Daugava, the Gauja, the Irbe, the Venta, and the Gulf of Riga in 19th century. More than once caught in the Daugava after the World War I. Later on caught in the Užava (1922), Lake Liepājas (1932), and the Gulf of Riga near Salacgrīva (1935) and Jūrmala (1963). Some more reports are not confirmed as it could be the Russian or Siberian sturgeon repeatedly introduced in the Gulf of Riga in 1960s - 70s. 21 specimens caught near Estonia (9 of them after the World War II), the last record in 1996 at the Muhu Island. Included in the Red Data Book of Latvia under the category '0' (extinct). Under the HELCOM program restoration efforts are in place (2019-2029).
