plānlūpu kefale

Liza ramada (Risso) (syn. Mugil capito, Mugil ramada)

Liza ramada (Risso) attēls

latviski: plānlūpu kefale

angliski: thin-lipped mullet (gray mullet)

vāciski: Dünnlippige Meeräsche

zviedriski: tunnläppad multe

igauniski: kefaal

lietuviski: kefalė

krieviski: кефаль Рамада (кефаль-головач)

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Liza ramada (Risso) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis cilindrisks vai nedaudz ovāls, klāts ar lielām cikloīdām zvīņām. Galva plata, starp acīm ieapaļa. Taukplaksts rudimentārs, sedz tikai acs stūri. Augšlūpa plāna, tās augstums mazāks par acs diametra pusi. Zvīņojums uz galvas sniedzas līdz priekšējām nāsu atverēm. Muguras spuras divas, pirmajā 4 dzeloņaini stari. Astes spura ar dziļu izgriezumu. Mugura pelēkzila, sāni sudrabaini, vēders balts. Uz sāniem parasti tievas garenjoslas, kas izteiktas vājāk nekā biezlūpu kefalei.

Morfoloģija:

D1 IV, D2 I/7-8, A III/8-9, P 17, C17, sq. 44-46

Izmēri:

L-60 cm, W-2,5 kg

Atšķirīgās pazīmes:

Šaura augšlūpa, kas mazāka par acs diametra pusi un uz kuras nav ragveida valnīšu rindu; īsa krūšu spura, atliekta uz priekšu, tā neaizsniedz aci (skat. biezlūpu kefali).

Bioloģija:

Jūras zivs, uzturas galvenokārt piekrastē. Eirihalīna, ieiet līčos un upju grīvās. Saldūdeņos visbiežāk satopamā kefaļu suga. Veic sezonālas migrācijas - vasarā ziemeļu virzienā, rudenī - dienvidu. Bentofāgs, barojas ar detrītu, aļģēm, sīkiem bentiskajiem un planktoniskajiem organismiem.

Vairošanās:

Nārsto oktobrī-decembrī atklātā jūrā. Auglība 3-7 milj. ikru, tos nērš pa daļām. Ikri un kāpuri pelaģiski. No Eiropas kefalēm nārsto vistālāk ziemeļos - Lielbritānijas dienviddaļā.

Izplatība:

Eiropas piekrastē sastopama no Britu salām un Ziemeļjūras līdz Azoru salām. Baltijas jūrā reta ieceļo- tāja. Latvijas piekrastē līdz šim nav konstatēta. Jūras ziemeļdaļā noķerta divreiz: 1923. gadā Somu līča Kimijoki upes grīvā un 1953. gadā Botnijas līča Kalajoki upes grīvā.

Izmantošana:

Ir neliela saimnieciska nozīme Eiropas dienvidu jūrās. Zvejo galvenokārt piekrastē. Dažās valstīs audzē arī lagūnās un dīķos.

Summary:

Marine pelagic species. Distributed along the European coast. Entering the Baltic very rarely, mostly in summer. No records near Latvia. Caught twice in the northern Baltic: near the Kimijoki mouth in the Gulf of Finland (1923) and near the Kalajoki mouth in the Gulf of Bothnia (1953).

Apskati citas sugas: