Apraksts:
Latvijā zināmas aptuveni 6 kruzuļzirnekļu sugas, kas visas ir nelieli (līdz 6 mm gari) zirnekļi, dzīvo zemsedzē, krūmu un koku lapotnē (visbiežāk: ģintis Dictyna un Lathys). Visā pasaulē zināmas vairāk nekā 560 sugas, pārsvarā tie ir zemsedzes zirnekļi, kas auž tīklu tuvu zemei un ķer mazus kukaiņus.
Zaļais kruzuļzirneklis pamatizplatības apgabalos ir visai parasts zirneklis (piemēram, Vācijā). Neliels zirneklis (3-5 mm garš), mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Raksturīgas dzelteni brūnas galvkrūtis un spilgti zaļš vēders ar dzeltenīgiem plankumiem. Kājas gaiši brūnas līdz gaiši dzeltenīgas, stiklaini puscaurspīdīgas. Kāju garums tikai nedaudz pārsniedz ķermeņa garumu. Pastāv viedoklis, ka šāds ķermeņa krāsojums ir lieliska maskēšanās zaļā kruzuļzirnekļa apdzīvotajā vidē - parkos, dārzos, lapkoku mežos, kur tas dzīvo uz koku/krūmu lapām. Kā visi kruzuļzirnekļi, auž nelielus, neregulāras formas tīklus, kuros bagātīgi iestrādā lipīgas vielas pilienus. Tīkls visbiežāk ir noausts uz kādas lapkoka vai krūma lielas lapas, pats zirneklis atrodas zem tīkla un gaida upuri - parasti tie ir dažādi lidojošie kukaiņi. Literatūrā ir norādes, ka zaļais kruzuļzirneklis vislabprātāk auž tīklu uz tādu krūmu un koku lapām, kas nav gluži plakanas, bet gan mazliet v-burta veidā ielocītas. Sastopamības biežums Eiropas mērenā klimata joslā C-Eiropā reģistrēts vasaras beigās un agrā rudens sākumā (augusts, septembris). Olu kokons gaišs, aptuveni 5-7 mm garš, mātīte to novieto aiz atlupušas koka mizas vai rūpīgi paslēpj lapā, kokonu ietinot blīvā, necaurredzamā tīmeklī.
Izplatība:
Diezgan plašā areālā Eiropā (neiekļaujot ziemeļu daļu) līdz Turcijas Āzijas daļai un apvidum starp Melno un Kaspijas jūru, kā arī mazliet Ziemeļāfrikā sastopama kruzuļzirnekļu dzimtas suga. Areāla robeža ziemeļaustrumos šķērso Baltijas reģiona dienviddaļu. Latvijā visai iespējama suga, tuvākās pierādītās atradnes iesniedzas Lietuvā. Šī suga ir visai raksturīga izskata, tāpēc sugas pareiza noteikšana nevarētu būt sarežģīta.
