Apraksts:
Neliels zirneklis ar mazām galvkrūtīm, lielu, apaļu vēderu un ļoti garām kājām. Tēviņu lielums 0,25-0,3 cm, mātīšu - 0,3-0,4 cm (bez kāju garuma). Ķermeņa krāsojumā dominē dzeltenbrūna pamatkrāsa, kas bagātīgi izraibināta (īpaši uz vēdera) ar baltiem un tumšiem punktiem un gaiša svītrojuma starveidīgu marķējumu vēdera centrālajā daļā. Daži autori šo centrālo marķējumu dēvē kā bultveidīgu. Kāju krāsojums visumā līdzīgs ķermeņa pamatkrāsai, ar sīkiem, tumšākiem gredzenveida marķējumiem. Sastopams dažādos mežainos un krūmainos biotopos, arī lapu trūdā. Medību stratēģija ir: uzmanīgi, lēnām kustoties, lai nesatricinātu zirnekļa-upura tīklu, ielavīties šajā tīklā, uzbrukt zirneklim un paralizēt to ar indīgu kodienu. Mūsu klimatiskajos apstākļos kanibālzirnekļi pārsvarā medī bieži un masveidā zemsedzes tuvumā un zemā augājā sastopamās segzirnekļu (Linyphiidae) dzimtas - iekļaujot pundurzirnekļus - sugas. Nereti ir novērots, ka šādu medību laikā potenciālais upuris, jūtot tīkla satricinājumu un konstatējot, ka tā iemesls ir nevis ieķēries kukainis, bet gan uzbrucējs, pagūst aizbēgt no tīkla, atstājot kanibālzirnekli bez maltītes. Turklāt Ero ģints sugas ir tumsas aktivitātes zirnekļi, kas dienas gaišāko un karstāko laiku pavada slēptuvē: zem akmeņiem, koku mizas plaisās, iztrupējušos dobumos un līdzīgās vietās. Iespējams, tādēļ arī šo zirnekļu atrašana dabā nav pārāk biežs notikums. Daudz biežāk atrodami to raksturīgie olu kokoni: ap 0,5 cm gari, zīdaini dzeltenbrūni ar raupjāka tīmekļa ārējo slāni (izskatās tūbaini), un tie tiek iekārti (piestiprināti) ap 1-2 cm garā, izturīgā tīmekļa pavedienā pie kāda lakstauga, krūma zara vai koka mizas. Siltāka klimata zemēs aktīvi visu gadu, Latvijā - no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Palearktikā plaši izplatīta, bet nevienmērīgi sastopama kanibālzirnekļu dzimtas suga. Dzimtā visā pasaulē sastopamas aptuveni 150-160 sugas (daži autori nodala līdz 200), kas pārstāvētas galvenokārt tropu apgabalos. Salīdzinoši visretāk - Z-Amerikā, Austrālijā un daļā tuksnešu un pustuksnešu joslas Āfrikā. Dzimtas raksturīga pazīme ir: šie zirnekļi medī galvenokārt citus zirnekļus, tāpēc arī dzimtas nosaukums nacionālajās valodās visbiežāk ir "pirātzirnekļi" vai "kanibālzirnekļi". Latvijā sastopamas divas retas Ero ģints sugas, kuras ir tik līdzīgas, ka vairums autoru uzskata, ka tās savstarpēji ir grūti atšķiramas, turklāt tās bieži atrod kopā vienos un tajos pašos biotopos.
