Apraksts:
Liels zirneklis; mātītes līdz 1,3 cm garas, tēviņi - līdz 0,9 cm gari. Kājas aptuveni divreiz garākas nekā ķermenis. Tēviņa ķermenis parasti ir salīdzinoši slaidāks, bet kājas - garākas. Galvkrūšu krāsojums ļoti dažāds: visbiežāk brūni pelēcīgs ar tumšākām gareniskām joslām, bet ir sastopami pat tumši oranži īpatņi. Raksturīgs zirnekļiem neparasti garš mūžs - līdz 4 gadiem mūsu klimatā, daži pētnieki areāla ļoti labvēlīgās vietās dienvidu zemēs min pat 7 gadus! Ja netiek traucēts dažādās noliktavu telpās u.tml. vietās, vienu un to pašu ķeramtīklu izmanto vairākus gadus.
Ķeramtīkls liels, piltuves vai platas caurules veida, parasti tiek austs mājokļu griestu stūros, aizdurvē, starp skapjiem un istabas sienu, starp sijām un līdzīgās vietās. Medī aktīvi; jūtot ķeramtīkla satricinājumu, strauji uzbrūk tīklā iekļuvušajam upurim un to paralizē ar indīgu kodienu. Salīdzinoši aktīvāks krēslā un tumsā, bet medī arī dienā. Pārtiek no jebkuriem mājokļos mītošiem kukaiņiem, kas iekļūst tīklā.
Aiztiekot zirnekli, mazliet sāpīgais kodiens cilvēkam netiek uzskatīts par bīstamu. Viegls apsārtums kodiena vietā parasti izzūd pāris dienu laikā, medicīniskā palīdzība parasti nav nepieciešama. Tomēr ļoti jūtīgiem cilvēkiem un bērniem zirnekli aiztikt nav ieteicams - sevišķi zirnekļu mātītes, ja tās aizsargā izšķīlušos mazuļus.
Izplatība:
Ziemeļu puslodē, jo sevišķi Z-Amerikā un Eiropā līdz Rietumāzijai, plaši izplatīta piltuvjzirnekļu dzimtas suga, kas areāla ziemeļdaļā - tajā skaitā Latvijā - sastopama pārsvarā tikai cilvēku mājokļos, bet areāla dienviddaļā bezsala apgabalos, kur klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi visu gadu, mīt arī savvaļā. Latvijā ļoti bieži visā valstī.