Neottiura bimaculata (Linnaeus, 1767)

Neottiura bimaculata (Linnaeus, 1767) attēls

latviski:

angliski:

vāciski:

zviedru: vitbandad klotspidel

igauņu:

lietuviešu: dvidėmis spuogavoris

krievu:

Apraksts:

Sīks zirneklis, kam mātīšu un tēviņu lielums gandrīz neatšķiras: 2,5-3,5 mm. Kopā ar kāju garumu, kas līdz trīsreiz pārsniedz ķermeņa garumu, šī suga ir viegli pamanāma arī raksturīgā krāsojuma dēļ un ļoti raksturīgās formas olu kokona dēļ. Galvkrūtis sarkanīgi brūnas. Vēders iegareni olveidīgs (tēviņiem) vai ieapaļš (mātītēm), apmēram divreiz lielāks nekā galvkrūtis, tumši brūns. Uz vēdera virspusē ļoti raksturīga plata (aizņem līdz 75% vēdera virspuses) balta, dzeltena vai dzeltenzaļa josla. Dažreiz tā ir pilnīgi vienkrāsaina; dažiem īpatņiem šo joslu šķērso tīklveidīgs brūnu vai zaļganbrūnu sīku līniju raksts. Kājas dzeltenīgas, caurspīdīgas, ļoti garas un vienkrāsainas; uz kājām gari, bet skraji novietoti saraini matiņi. Dzīvo ļoti dažādos atklātos un mežainos biotopos ļoti dažādā augstumā. Šī suga atrodama gan zemā lakstaugu stāvā pļavās, gan krūmājos, gan uz koku apakšējiem zariem augstāk nekā 5 m virs zemes. Tīkls labirintveidīgs, veidots iekarinot starp krūmu (koku) zariem vai lakstaugu stāvā tuvu zemei. Ķer dažādus lidojošos kukaiņus. Sugai raksturīgs ļoti īpatnējas formas olu kokons. Tas ir balts, lodveidīgs ar daudziem līdz 3 mm gariem "dzeloņveida" izaugumiem. Mātīte olu kokonu nēsā sev līdzi līdz mazuļu šķilšanās brīdim, un arī pēc izšķilšanās vēl kādu brīdi jaunuļi paliek kopā mātes apsardzībā. Kokonā parasti 20-40 dzeltenbaltas olas.

Izplatība:

Plaši Holarktiskajā reģionā sastopams labirintzirnekļu dzimtas zirneklis; Eiropā un Latvijā diezgan parasta suga visā teritorijā.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Singa hamata (Clerck, 1757)

  •  attēls

    Theridion sisyphium (Clerck, 1757)

  • ozollapas riteņzirneklis attēls

    ozollapas riteņzirneklis Aculepeira ceropegia (Walckenaer, 1802)