Apraksts:
Viena no divām Episinus ģints sugām Latvijā (Eiropā - 8 sugas). Šīs ģints labirintzirnekļiem raksturīgas taisnas vai mazliet ieliektas acu rindas, bet, jo īpaši uzskatāmi - garas kājas, no kurām trešais kāju pāris ir manāmi īsāks nekā pārējie. Abas Latvijā sastopamās Episinus auž diezgan primitīvu tīklu (faktiski tas sastāv no dažiem pavedieniem) ļoti tuvu pie zemes. Episinus angulatus ir sīks zirneklis: tēviņi 3,5-4 mm gari, mātītes - 3,8-4,7 mm garas. Miera stāvoklī parasti divi priekšējie kāju pāri ir izstiepti uz priekšu (tāpēc dažreiz šo sugu ātrumā sajauc ar Tetragnathidae - slaidzirnekļiem). Krāsā dominē dzeltenpelēki-brūni toņi. Galvkrūtis tumšbrūnas, vēdera pamatkrāsa dzeltenpelēka, virspusē brūns, liels laukums, kura iekšienē ir gaišāki punkti. Ļoti raksturīga pazīme ir vēdera aizmugures daļā divi šķautņaini, simetriski paugurveida izvirzījumi sānos. Kājas dzeltenpelēkas ar tumšbrūniem gredzenveida marķējumiem. Apdzīvo mežus, krūmājus, mitrus virsājus un citas mitrzemes ar bagātīgu augāju. Tīklam aptuveni H-burta apveids, tas sastāv no dažiem pavedieniem, kas piestiprināti vienā pusē (augšpusē) pie augāja, otrā - pie dažāda veida substrāta (piemēram, koka sprunguļa vai kāda priekšmeta) uz zemes. Visbiežāk līdz zemei nostieptajā tīkla daļā ir tikai divi lipīgi pavedieni. Ķer dažādus sīkus zemei tuvu dzīvojošus kukaiņus un citus posmkājus. Tīkla pavedieni ir klāti ar ļoti lipīgas vielas sīkiem pilieniem. Aktivitātes periods: no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Galvenokārt Eiropā un vietām Krievijā aiz Urāliem sastopama labirintzirnekļu dzimtas suga. Latvijā retumis visā teritorijā, tuvu Eiropas vienlaidu areāla austrumu malai.
