Apraksts:
Neliels vai vidējs zirneklis: tēviņi 0,5-0,9 cm lieli, mātītes 0,6-1,2 cm lielas. Kājas garas, to atplētums var pārsniegt apmēram 3 cm. Ķermeņa krāsojums diezgan mainīgs. Galvkrūtis visbiežāk pelēkbrūnas vai zaļganbrūnas. Vēdera krāsojumā dominē melni balti, dzeltenbrūni vai sarkanbrūni toņi. Parasti vēdera centrā ir diezgan sarežģīti aprakstāms, it kā no diviem savienotiem trijstūriem sastāvošs zīmējums, kurā trijstūra pamattonis ir balts vai gaiši dzeltenpelēks. Šo zīmējumu iekļauj kontrastējoši tumšāka, plata laukumveida apmale ar rantainu, baltu vai gaiši dzeltenpelēku malu. Mēreni apmatots zirneklis, kāju krāsojums līdzīgs ķermeņa gaišākajai pamatkrāsai, gredzenveida marķieri uz kājām izpaužas dažādi - tie ir vai nu nemanāmi, vai ļoti izceļas. Tipisks mitrāju zirneklis, kas bieži sastopams gar dažādiem ūdeņiem. Tīklu vij niedrēs, meldros, krastmalas krūmājā, vai citos liela auguma lakstaugos (lielos grīšļos gar ūdens malu u.c.). Medī dažādus mitrāju kukaiņus. Niedru riteņzirneklis ķeramtīklā parasti neuzturas, jo tīkla tiešā tuvumā (dažādā augājā, graudzāļu skarās, ierotītās lapās, aiz koka mizas) vij teltsveida slēptuves no blīvi zīdainiem pavedieniem, kuras papildus nomaskē ar dažādu augu materiālu: mizas plēksnītēm, pūkām u.tml. Sezonas laikā zirnekļa mātīte vij 3-5 nelielus, dzeltenīgus olu kokonus, kurus piestiprina labi maskētā vietā blīvā augājā.
Izplatība:
Holarktikas reģionā (visbiežāk Z Amerikā un Eiropā-DR Āzijā) ļoti plašā areālā sastopama riteņzirnekļu dzimtas suga. Latvijā bieži visā teritorijā. Viena no trim (Eiropā - astoņas) Larinioides ģints riteņzirnekļu sugām Latvijā, salīdzinoši visbiežākā.