ozollapas riteņzirneklis

Aculepeira ceropegia (Walckenaer, 1802) (Araneus ceropegius)

Aculepeira ceropegia (Walckenaer, 1802) attēls

latviski: ozollapas riteņzirneklis

angliski: Oak-spider

vāciski: Eichblatt-Radspinne, Eichblatt-Kreuzspinne

zviedru: eklövsspindel

igauņu: tamm-ristämblik

lietuviešu: ąžuolapis verpstūnas

krievu: дубовый паук-крестовик

Apraksts:

Šajā dzimtā ietilpst vidēji lieli vai lieli zirnekļi (0,7-2 cm gari), līdz 0,3 cm mazas un līdz 3 cm lielas sugas ir izņēmums. Riteņveida ķeramtīkls ir gandrīz visu šo sugu būtiska noteikšanas pazīme, jo katra suga to veido niansēs atšķirīgu, tāpēc arī tikai pēc tīkla vien (neredzot pašu zirnekli) iespējams pateikt, kurai tieši sugai tas pieder. Tīkls klāts ar lipīgiem pavedieniem, kas nodrošina laupījuma ielipšanu; parasti mūsu reģionā tie ir dažādi divspārņi (odi, mušas), sīki tauriņi. Zirneklis vai nu atrodas tīkla centrā vai slēptuvē tīkla malā, turoties aiz signālpavediena, kas "ziņo" par vibrācijām tīklā un upura ieķeršanos. Zirneklis upuri ietin zīdainā, lipīgā tīmeklī un paralizē ar kodienu, kurā ietilpst arī gremošanas fermenti. Raksturīga riteņzirnekļu pazīme ir arī salīdzinoši nelielas galvkrūtis un liels, ieapaļš vai bumbierveida vai ieapaļi elipsiodāls vēders, uz kura virspusē ir katrai sugai diezgan raksturīgs zīmējums, retāk - stūraini pauguri malā, parasti pie savienojuma vietas ar galvkrūtīm. Kājas parasti ir ar gredzenveidīgiem marķējumiem. Parasti sastopami vietās ar blīvu vai mērenu veģetāciju, kur tīklus veido gan lakstaugu stāvā, gan krūmājā un kokos, retāk - uz klintīm un līdzīgās vietās. Agrākajā sistemātikā daudzas sugas iekļautas Araneus ģintī, arī Latvijā XX gs. izdotajā literatūrā vēl 1990-tajos gados, kas mūsdienās no Araneus ģints ir nodalītas vairākās tuvi radniecīgās, bet atšķirīga nosaukuma ģintīs. Pēc pašreizējās sistemātikas Araneus ģintī ir atstāta mazliet vairāk kā ceturtdaļa visu dzimtas sugu (ap 650).
Ozollapas riteņzirneklis ir vidēji liela suga - tēviņi 0,7-0,9 cm lieli, mātītes - 0,8-1,3(max 1,5) cm garas. Auž sugai tipisku tīklu atklātos krūmājos un gaišos mežos, parasti lakstaugu stāvā, starp papardēm un līdzīgiem liela auguma lakstaugiem. Dažos gadījumos tīkls var būt iekarināts arī starp neliela krūma zariem, piemēram, ogulājiem dārzos. Ļoti raksturīgs ir šīs sugas krāsojums un vēdera ornaments: galvkrūtis blīvi apmatotas, gaiši sarkanbrūnas, ieapaļi elipsoidālais vēders ar melni-brūni-dzeltenīgi-baltu raibu krāsojumu, kur baltu svītru plats zīmējums vēdera virspusē veido ozollapai ļoti līdzīgu zīmējumu. Kājas gaišbrūnas, ar tumšākiem gredzenveida marķējumiem, ķermenim tuvākais kāju posms parasti spilgtāk sarkanīgs. Olu kokons dzeltenīgi balts, blīvā tīmeklī nomaskēts augājā.

Izplatība:

Plaši Palearktikā, jo īpaši Eiropas teritorijā, sastopams ritenzirnekļu dzimtas zirneklis. Latvijā nereti visā teritorijā. Pieder pie pasaulē trešās lielākās - riteņzirnekļu - dzimtas, agrākajā lieteratūrā latviski šī dzimta nosaukta arī par riteņtīkleņu dzimtu. Zināmas vairāk nekā 2850 (daži autori norāda 3000) sugas visos kontinentos; Eiropā - ap 185, Latvijā 32-34 sugas, dažas, iespējams, vēl varētu tikt atrastas, jo to areāli atrodas tuvu Latvijas robežām.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Philodromus margaritatus (Clerck, 1757)

  •  attēls

    Metellina segmentata (Clerck, 1757)

  •  attēls

    Minicia marginella (Wider, 1834)