Apraksts:
Pastāv viedoklis, ka biežas izplatības apgabalos, pie kādiem šai sugai pieder arī Latvija, tā dārzkopības reģionos būtiski ietekmē dažādu nevēlamu kukaiņu (laputu, lapu blusiņu skaitu), un ir uzskatāma par īpaši derīgu zirnekļu sugu. Zaļais riteņzirneklis ir viena no 8 ģints Araniella sugām Eiropā, bet Latvijā - viena no trim. Mūsu teritorijā tā ir salīdzinoši visbiežākā Araniella suga. Visai maza izmēra riteņzirneklis - tēviņi 0,4-0,55 cm lieli, mātītes 0,6-0,8 cm lielas. Galvkrūtis oranždzeltenas vai gaiši brūndzeltenas, manāmi mazākas nekā spilgti zaļais vai dzeltenīgi zaļais, ieapaļais vēders. Kāju krāsojums ļoti līdzīgs galvkrūšu krāsai, bez manāmiem gredzenveida marķieriem. Uz vēdera pamatkrāsas tikpat kā nav manāmu citu marķieru; rūpīgi ieskatoties, izklaidus saskaitāmi sīki, tumši, astoņi punkti, bet pieaugušiem īpatņiem vēdera aizmugurē vai pat daļēji jau apakšpusē ir liels, sarkanīgs plankums (tas bieži, aplūkojot zirnekli tikai no virspuses, nav uzreiz redzams). Tāpat zaļais riteņzirneklis ir ļoti maz apmatota suga, manāmākais (skrajš) apmatojums ir uz kājām. Ķermeņa krāsojums ir ļoti labs maskēšanās pielāgojums vidē, tāpēc šī suga pie tīkla parasti neveido slēptuves un arī īpaši neslēpjas. Tīkli riteņveida, bet ļoti mazi - tikai ap 10 cm diametrā, parasti tie tiek vīti starp koku (krūmu lapām), lakstaugu ziedkopās un līdzīgās vietās dažādā augstumā. Sastopams mežos un mežmalās, dārzos, dzīvžogos, augstā lakstaugu stāvā. Upuru skaitā ir dažādi sīkie, lidojošie kukaiņi. Atšķirībā no citām riteņzirnekļu sugām, zaļā riteņzirnekļa jaunuļi izšķiļoties ir maz līdzīgi vecākiem krāsojuma ziņā - tie ir sākumā sarkanīgi, tad maina krāsu uz brūnu un tikai pieauguši iegūst zaļo krāsu.
Izplatība:
Plaši Palearktikā (gandrīz visā Eiropā un lielākajā daļā mērenā un subtropu klimata Āzijas) sastopama riteņzirnekļu dzimtas suga. Latvijā parasta suga visā teritorijā.
