plakanais riteņzirneklis

Nuctenea umbratica (Clerck, 1757) (Araneus umbratica)

Nuctenea umbratica (Clerck, 1757) attēls

latviski: plakanais riteņzirneklis

angliski: walnut orb-weaver

vāciski: Spaltenkreuzspinne

zviedriski: större skuggspindel

igauniski:

lietuviski: plyšiamėgis landuolis

krieviski: тенелюбивая (сумрачная) нуктения

Apraksts:

Vidēja lieluma zirneklis - mātītes 0,8-1,5 cm lielas, tēviņi mazāki: 0,6-0,9 cm lieli. Plakans un ādains zirneklis, kam apmatojums ir maz raksturīgs. Galvkrūtis platas, tumšbrūnas līdz gandrīz melnas. Vēders sarkanīgi vai pelēcīgi brūns, tā virspusē liels dzeltenīgs vai dzeltenzaļš lapas apveida zīmējums; visplatākais priekšpusē, virzienā uz aizmuguri zīmējums kļūst acīm redzami šaurāks. Lapveida zīmējuma iekšpusē daži neregulāri punkti. Kājas tumšpelēkas, priekšējie kāju pāri manāmi garāki. Uzskata, ka speciāli muskuļi palīdz savilkt ("saplacināt") zirnekļa vēderu, kad tas rāpo caur šaurām spraugām un līdzīgām vietām. Dienu pavada slēptuvē: aiz koku mizas, dažādās telpu pažobelēs, starp dēļiem, blīvos dzīvžogos, tas pat novērots spraugās starp logiem. Auž diezgan lielu (50-70 cm diametrā) vertikāli novietotu riteņveida tīklu, kuru iekarina dažādā augājā vai starp koku (krūmu) zariem, bieži būvju (lauku māju, šķūņu utt.) tiešā tuvumā. Nakts laikā zirneklis uzturas tīkla centrā, ķer dažādus nelielus lidojošos nakts kukaiņus. Plakanais riteņzirneklis sastopams gan cilvēka apdzīvotā vidē, gan arī mežos, krūmājos tālu no apdzīvotām vietām.

Izplatība:

Palearktikā - lielākajā daļā Eiropas, Ziemeļāfrikā un, izteikti reti, vietām Āzijā - sastopama ritenzirnekļu dzimtas suga. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā, bet, tā kā šī ir krēslas un nakts aktivitātes suga, tā novērojama salīdzinoši maz.

Apskati citas sugas:

  •  attēls

    Hylyphantes graminicola (Sundevall, 1830)

  •  attēls

    Tetragnatha dearmata Thorell, 1873

  •  attēls

    Pardosa lugubris (Walckenaer, 1802)