Episinus truncatus Latreille, 1809

Episinus truncatus Latreille, 1809 attēls

latviski:

angliski: heather tange-web spider

vāciski:

zviedriski: hällbalalajkaspindel

igauniski:

lietuviski: tamsiakojis lynvoris

krieviski: паук-тенетник

Apraksts:

Līdzīgi radniecīgajai un Latvijā sastopamajai otrai sugai - Episinus angulatus - šim zirneklim raksturīgas manāmi īsākas par citām trešā pāra kājas, kā arī miera stāvoklī uz priekšu vērstas pirmā un otrā pāra kājas, kas padara šo sugu, pavirši aplūkojot, līdzīgu slaidzirnekļiem no Tetragnathidae dzimtas. No E.angulatus šī suga viegli atšķirama pēc kopumā tumšākas ķermeņa krāsas (uz vēdera nav izteikti gaišu punktu, sīku svītru un plankumu), kā arī vēdera aizmugurē nav šķautņainu izvirzījumu sānos - vēders ir iegareni plakans. Raksturīgs it kā nošķelts (taisns) vēdera gals. Sīks zirneklis - tēviņi 3,2-4 mm (reti - līdz 5 mm) gari, mātītes 3,5-4,5 mm (reti - līdz 6,3 mm) garas. Galvkrūtis tumšbrūnas vai melni brūnas. Vēders tumšbrūns, vienkrāsains vai ar tikko manāmiem gaišākiem plankumiem virspusē, īpaši vēdera galā gar "nošķelto" daļu. Kājas dzeltenīgas, atsevišķi posmi brūni vai sarkanbrūni. Kopumā atstāj tumša un gandrīz vienkrāsaini krāsota zirnekļa iespaidu. Raksturīgs dažādos mitrājos un piekrastes biotopos zemei tuvā līmenī; augstāk nekā 50 cm virs zemes uzturas salīdzinoši ļoti reti. Primitīvu tīklu, kas sastāv no dažiem lipīgiem pavedieniem, auž starp graudzāļu vai grīšļu ciņiem to pamatdaļā, kārklu, viršu vai citu sīkkrūmu stumbriem ap to pamatdaļu. Ķer dažādus sīkus kukaiņus un citus posmkājus. Olu kokons balti iesārts, tajā līdz 50 olas.

Izplatība:

Ģeogrāfiski Palearktikā plaši, bet faktiski tikai vietām ārpus Eiropas sastopama labirintzirnekļu dzimtas suga. Eiropā un Latvijā retumis gandrīz visā teritorijā.

Apskati citas sugas:

  • dzeltenais maiszirneklis attēls

    dzeltenais maiszirneklis Clubiona lutescens Westring, 1851

  •  attēls

    Ceratinella brevipes (Westring, 1851)

  •  attēls

    Hyptiotes paradoxus (C. L. Koch, 1834)