mārīšzirneklis

Eresus sandalitus (Martini & Goeze, 1778) (Eresus cinnaberinus, E. niger, Aranea cinnaberina)

Eresus sandalitus (Martini & Goeze, 1778) attēls

latviski: mārīšzirneklis

angliski: ladybird spider, bull spider

vāciski: Rote Röhrenspinne, Schwarze Röhrenspinne

zviedru: nyckelpigspindel

igauņu:

lietuviešu: raudonasis storagalvis, boružinis storagalvis

krievu: паук-божья коровка

  • eresus-cinnaberinus-olivier-1789
  • eresus-cinnaberinus-olivier-1789-2

Apraksts:

Eiropā reta un nevienmērīgi izplatīta, daudzviet ar likumu aizsargājama Eresidae dzimtas suga; dzimtā lielākoties ir tropu-subtropu zirnekļi (ap 100 sugas), kas sastopami Eirāzijā un Āfrikā. Dzimtas burtisks latviskojums no angļu valodas būtu "samtzirnekļu" dzimta, kas norāda uz šo zirnekļu mīksto un blīvo apmatojumu. Latvijā līdz šim nav konstatēta (ir konstatēta 2014.g.!! - sk. piezīmi beigās), bet varētu būt iespējama (Lietuvā pirmoreiz konstatēta XX-XXI gs. mijā vairākus gadus pēc kārtas), un, kā viegli noteicama, starptautiski aizsargājama suga, iekļauta šīs vietnes zirnekļu sugu sarakstā. Tās pamatareāls ir Eiropas C un D daļa, taču visur tā ir reta. Mārīšzirnekļa zinātniskajā nosaukumā valda neliels juceklis daudzo un dažādo sinonīmu dēļ; agrākajā literatūrā mūsu reģionā to parasti apzīmēja kā E.cinnaberinus, kas pēdējā laikā sistemātikā ir atzīts par 'nomen dubium' (pārpratumus izraisošu) nosaukumu, un suga ir sadalīta vairākās ģeogrāfiski Eiropā nodalītās sugās, kam katrai ir cits latīniskais nosaukums.
Vidēja lieluma līdz liels zirneklis (mātītes 0,8-2 cm, tēviņi - ap 0,5-1 cm gari). Ķermeņa pamatkrāsojums ļoti tumšs, parasti melns, tēviņiem vēders intensīvi brūnsarkans ar 6 punktiem virspusē (no tiem - 4 lieli un 2 ļoti sīki). Šis raksturīgais krāsojums atgādina vaboles-mārītes krāsojumu, un ir pamatā mārīšzirnekļa nosaukumam. Mātītes ir viscaur melnā krāsā, bez raksturīgā punktējuma. Kājas melnas, ar vairākiem šauriem, sarkaniem un gaišiem (baltiem vai iezilganiem) gredzenveida apļiem, arī manāmi krāsainākas tēviņiem nekā mātītēm. Interesants ir arī mārīšzirnekļa dzīves veids. Tie dzīvo vertikālās vai mazliet izliektās alās, kas iesniedzas 5-10 cm zemē un ir ap 1-2 cm diametrā. No alas ārpusē līdz viena kvadrātmetra platībā ap alas ieeju uz zemes ir novilkti vairāki haotiska vijuma, nelieli, dzeltenīgi vai zilgani tīkli, no kuriem signālpavedieni iesniedzas alā pie medījumu gaidoša zirnekļa. Mārīšzirnekļu mātītes visu dzīves laiku pavada alā, tēviņi vasaras periodā klejo. Šie zirnekļi parasti sastopami dažāda lieluma kolonijās. Dzīves ilgums - līdz 4-5 gadi. Dzīvo sausos, granšainos vai smilšainos pusatklātos biotopos (virsāji, sausas nogāzes u.tml.). Zirnekļi kā grupa ir visai nesaticīgi posmkāji, tomēr šai sugai ir novērots, ka tēviņš un mātīte ilgu laiku var dzīvot kopā vienā pazemes ligzdā un kopīgi izmantot ("apsaimniekot") ķeramtīklus ap ligzdas ieeju un dalās pārtikā. Jaunie zirnekļi pirmo ziemu pavada mātes ligzdā. Šī suga ir ļoti viegli atpazīstama gan pēc zirnekļa izskata, gan dzeltenīgajiem vai zilganajiem tīkliem ap alas ieeju. Tās konstatēšana Latvijā būtu noteikti dokumentējama ar fotoattēliem un atradnes paziņošanu speciālistiem.


Izplatības papildinājums. 2014.g. maijā suga konstatēta pie Garkalnes ('sensu lato' - plašā izpratnē, jo pēc pašreizējās sistemātikas ģeogrāfiski nodalītajām sīksugām Eiropā katrai ir cits zinātniskais nosaukums, un ir nepieciešami precizējoši pētījumi Latvijas atradnē. Lai gan: pēc ģeogrāfiskās izplatības un līdz šim zināmo atradņu izvietojuma suga visai nepārprotami atbilst, visticamāk, E.sandalitus).

Apskati citas sugas: