Apraksts:
Sīks, kopumā brūngandzeltens vai zaļgandzeltens zirneklis. Tēviņi 2,8-3,2 mm gari, mātītes 3,5-4,5 mm garas. Galvkrūtis oranžbrūnas ar tumšāku sānu apmali, aptuveni divreiz līdz trīsreiz īsākas nekā vēders. Vēders apmatots, dzeltenīgi zaļš vai olīvzaļš, uz tā virspusē daži sudrabaini punkti. Kopumā šī suga ir diezgan vienkrāsaina ar mazliet atšķirīgu galvkrūšu un vēdera krāsojuma pamattoni. Acu rindas ir vairāk vai mazāk taisnas. Kājas diezgan īsas, oranžbrūnas, vienkrāsainas, gredzenveida marķieru nav, kāju gala posmi tievi. Atšķirībā no vairuma citu labirintzirnekļu šī suga ķeramtīklus neauž; nelielu tīklu auž tikai nakšņošanai. Aktīva klejotājsuga, ķer galvenokārt skudras, kurām no droša attāluma vispirms uzsviež lipīgus pavedienus, un, kad skudra ir iepinusies tajos, tuvojas tai un paralizē ar indīgu kodienu. Vēl biežāk zirneklis vienkārši ātri nostiepj skudras pārvietošanās ceļā ļoti lipīgu pavedienu, paredzot, ka skudra tajā ielips un sapīsies. Sastopams dažādos mežos, dārzos, areāla ziemeļdaļā - vairāk dažādos purvos (tajā skaitā sūnainos pārmitros priežu mežos) un mitros virsājos. Dažreiz tas atrodams arī nobirušo lapu trūdā. Pārsvarā vienmēr šis zirneklis atrodams uz zemes vai zemei tuvā (līdz 50 cm) līmenī. Ārpus Latvijas tas sastopams arī kalnu reģionos līdz 1,5 km virs jūras līmeņa.
Izplatība:
Palearktikā plaši sastopama labirintzirnekļu dzimtas suga. Eiropā gandrīz visā teritorijā, atskaitot galējās rietumu un dienvidu teritorijas. Latvijā nerets zirneklis visā valstī. Eiropā diezgan plaši pārstāvēta ģints (14 sugas), tomēr Baltijas reģiona austrumdaļā, tostarp Latvijā, tā ir vienīgā Euryopis suga.
