Thanatus formicinus (Clerck, 1757)

Thanatus formicinus (Clerck, 1757) attēls

latviski:

angliski: diamond running-crab-spider

vāciski:

zviedriski: lansettsnabblöpare

igauniski:

lietuviski: didysis žvitravoris

krieviski: танатус муравьиный

Apraksts:

Latvijā nerets māņkrabjzirneklis visā teritorijā, viena no divām pie mums sastopamajām ģints Thanatus sugām. Šīs ģints sugas visai manāmi atšķiras no citām dzimtā ar ieapaļu ķermeni, kas nemēdz būt saplacināts, uz vēdera sirds apvidū ir izteikts marķējums, bet visgarākais ir pakaļējais, ceturtais kāju pāris. Citas pazīmes - aktīva upuru ķeršana, ķeramtīklu neesamība - kā citām ģintīm dzimtā. Vidēji liels, pelēcīgi brūns zirneklis: mātītes 0,8-1,2 cm garas, tēviņi 0,6-0,8 cm gari. Uz galvkrūtīm plata brūngana josla centrā, kas blīvi apmatota ar gaišiem matiņiem, tāpēc galvkrūtis mēdz izskatīties pelēcīgas. Uz iegarenā vēdera ļoti izteikts tumšs trapecveida marķējums. Vēdera garums proporcionāli manāmi garāks nekā galvkrūtis. Gan vēdera, gan kāju pamatkrāsa variē no dzeltenīgas līdz rūsganbrūnai, taču, blīvā seguma ar gaišiem matiņiem dēļ, izskatās pelēcīga. Visai manāma ir arī dzimumu atšķirība pēc lieluma - tēviņi ir mazāki. Pamatbiotopi ir dažādi skraji mitrāji, virsāji un ar veģetāciju maz klāti zāļu (kaļķaini) purvi, kā arī sausieņu pļavas. Daži autori to attiecina pie tipiskiem zirnekļiem sausās mežastepēs. Medī dažādus kukaiņus un citus posmkājus uz zemes un zemā veģetācijā; parasti ne augstāk par 50 cm. Mātīte olu kokonu paslēpj zem kāda priekšmeta vai viršu, vai zāles cera sausā pamatdaļā, retāk aiz koka vai krūma mizas.

Izplatība:

Plaši Holarktikā sastopama māņkrabjzirnekļu dzimtas suga. Eiropā nevienmērīgi, galvenokārt kontinenta centrālajā daļā.

Apskati citas sugas: