Tauriņu kārtas dzimta. Pieder dienā lidojoši, nelieli tauriņi, kā spārnu plētums visbiežāk ir 2-4 cm ietvaros, reti - līdz 6 cm. Snuķis dažādi attīstīts, pārsvarā - labi. Apakšlūpas tausti īsi. Taustekļu garums sasniedz aptuveni divas trešdaļas no priekšspārna garuma, to izskats ķemmveida vai vārpstveidīgs. Priekšspārnu krāsojuma pamattonis metāliski spīdīgi tumši zils vai zaļš, uz tā virknei sugu sarkani (dažām sugām - dzelteni; šāda krāsas pazīme Latvijā sastopamām sugām nav) plankumi vai joslas. Iztraucēti tauriņi parasti izdala nepatīkamas smakas šķidrumu. Labā, saulainā laikā bieži redzami pulcējamies uz ziediem pļavās un citās atklātās vietās.
Kāpuri īsi, drukni, galos tievāki. Raksturīga ievilkta galva un 8 kāju pāri. Kāpuri uz dažādiem lakstaugiem (mūsu klimatā - bieži tauriņziežiem), retāk uz kokiem un krūmiem. Grauž lapojumu vai citas lakstaugu daļas. Iekūņojas gaišā kokonā.
Dažādā klimatā sastopami tauriņi. Lai gan skaitliski liekākais sugu daudzums ir tropos, arī mērenajā klimatā ir varākas parastas un daudzskaitlīgas sugas, kas spilgtā krāsojuma dēļ dabā viegli pamanāmas. Nodala ap 1040 sugu. Latvijā 8 sugas.