Tauriņu kārtas dzimta. Dažās agrākajās publikācijās nosaukta kā Aegeriidae. Pieder nelieli un vidēja lieluma tauriņi, kā spārnu plētums 1,5-5 cm ietvaros, reti mazāk vai vairāk. Evolūcijas gaitā, lai aizsargātos no uzbrucējiem, šie tauriņi pārveidojušies tiktāl, ka pēc izskata un lidojuma veida atgādina dzeļošos plēvspārņus: sirseņus, lapsenes, bites un citas Hymenoptera ģintis. Spārni bez vai gandrīz bez zvīņām; skrajš zvīņojums parasti ir tikai uz dzīslojuma. Tādēļ spārni ir caurspīdīgi, dzidri, iegareni, šauri pie pamata. Pakaļspārnu subkostālā dzīsla atrodas zem krokas un izskatās, ka tās nav. Taustekļi pie mums sastopamajām sugām no trešdaļas līdz divu trešdaļu garumā no priekšspārniem, virs vidusdaļas mazliet paresnināti, galā smaili, nereti ieliekti, pēc formas kopumā vālīšveida vai ķemmveidīgi. Šo tauriņu maksimālā aktivitāte ir saulainā dienas laikā. Vēders garš, drukns vai tievs (atkarībā no tā, kurus plēvspārņus tas atgādina), melns, apmatots, ar krāsainiem - dzelteniem vai sarkaniem - gredzeniem. Kājas garas, arī daudzām sugām krāsainas, piešainas.
Kāpuri un kūniņas uz koku (krūmu) stumbriem vai saknēs. Salīdzinoši retāk - arī uz lakstaugiem. Kāpuri alo zarus un koksni, arī saknes vai stublāju. Parasti kāpuru stadija ir ilga - 1-2 gadi, dažām sugām - līdz 4 gadiem. Dažas sugas (pie mums - jāņogulāju un avenāju stiklspārņi) var būt kaitīgi piemājas dārzos un lielmēroga komerciālos stādījumos.
Plaši pasaulē, galvenokārt tropos sastopami tauriņi. Atkarībā no taksonomiskās pieejas (dažas sugas atsevišķi autori uzlūko tikai kā pasugas lielākas kopsugas ietvaros) nodala 1380-1400 (max 1430) sugas, tostarp Eiropā - ap 110 sugu. Latvijā 16 sugas.
