esparsetu raibspārnis

Zygaena carniolica (Scopoli, 1763)

Zygaena carniolica (Scopoli, 1763) attēls
  • esparsetu raibspārnis attēls
  • esparsetu raibspārnis attēls

latviski: esparsetu raibspārnis

angliski:

vāciski: Esparsetten-Widderchen

zviedriski:

igauniski: silmik-verikireslane

lietuviski:

krieviski: глазчатая пестрянка

Apraksts:

Spārnu plētums 28-33 mm. Tauriņam ir spilgta brīdinājuma krāsa. Tāpat kā visi pārējie raibspārņi, tas izdala hemolimfu – dzeltenu šķidrumu ar nepatīkamu smaržu – tādēļ putni, ķirzakas un citi dzīvnieki šo tauriņu nedēd. Esparsetu raibspārnis novērojams no jūlija līdz augusta vidum. Aktīvs saulainā laikā, bet lido ļoti lēni un nelabprāt. Pārtiek no nektāra; nereti uz ziediem sastopams lielā skaitā. Kāpuri ir zaļi, resni, ar melnām kārpiņām; vasaras sākumā tos var sastapt uz smiltāju esparsetes lapām. Kāpuri iekūņojas dzeltenīgos kokonos pie augu stiebriem, dažreiz pat uz tuvumā esošiem priekšmetiem.

Izplatība:

Esparsetu raibspārnis ir izplatīts Viduseiropā un Dienvideiropā. Latvijā ir šīs sugas izplatības areāla ziemeļu robeža. Atrasts tikai dažās vietās valsts austrumu rajonos, sastopams reti. Nepieciešama stingra aizsardzība. Izplatības areāla ziemeļu daļā (arī Latvijā) sastopamie tauriņi atšķiras no tipiskās dienvidu formas, kurai ap plankumiem uz priekšspārniem ir dzeltenas maliņas, bet gredzentiņš ap vēderu – skaidrāk izteikts.

Apskati citas sugas: