Abas dzimtas - sviļņu un zāļsviļņu - ir ļoti līdzīgas. Atšķirības pazīmes ir visai akadēmiskas un grūti saskatāmas bez palīgierīcēm. Pieaugušiem tauriņiem atšķirības ir kukaiņu maņu (dzirdes) orgāna, ko dēvē par timpanālo orgānu, uzbūvē. Turklāt tas atrodas uz vēdera pirmā posma, sānos abpusēji un simetriski kā neliels iedobums. Sviļņu dzimtā maņu orgānā nav savienojošo timpanālo membrānu; savukārt zāļsviļņu dzimtā maņu orgānu savieno 2 timpanālās membrānas.
Atšķiras arī abu dzimtu tauriņu kāpuri. Sviļņu dzimtas kāpuriem uz astotā posma (A8) ir cietu (jeb sklerotizētu) zvīņu gredzens; savukārt zāļsviļņu dzimtā kāpuriem uz devītā posma (A9) ir viens vai divi sariņi, ko dēvē par setu.
Sviļņu dzimtā ietilpst vidēja lieluma tauriņi, kā spārnu plētums ir 1,5-4 cm ietvaros, reti - lielāks. Ķermenis diezgan slaids. Apakšlūpas tausti vidēji gari, bet snuķis - īss vai reducēts. Raksturīgi plati priekšspārni ar smailu vai noapaļotu galu. To apveids bieži vairāk vai mazāk trīsstūrains. Krāsojums un zīmējums uz priekšspārniem ļoti dažāds, bieža pazīme ir 2 šķērsjoslas. Pakaļspārni ar 1-2 neskaidrām šķērsjoslām vai vienkrāsaini, arī trīsstūraini. Kājas garas. Taustekļi gari, tomēr īsāki nekā priekšspārna garums; miera stāvioklī, tauriņam sēžot uz substrāta, atpakaļvērsti. Kāpuri mīt augu atliekās, pārtikas produktos, citā organiskas izcelsmes barībā. Sugu skaitā ir bieži sastopami un postīgi kaitēkļi noliktavās un labības klētīs.
Plaši dažādā klimatā sastopami tauriņi; vairākas sugas ir kosmopolītiskas. Pasaulē ap 6000 sugu. Latvijā 72 sugas.
