Zāļsviļņu dzimta (Crambidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Šajā dzimtā iekļauj arī agrāk savrupi nodalīto māņsviļņu dzimtu Pyraustidae (ar vairāk nekā 70 sugām Latvijā). Dažās senākās taksonomiskajās shēmās zāļsviļņu dzimtu iekļauj un aplūko ļoti plašā izpratnē definētā sviļņu dzimtā.

Abas dzimtas - sviļņu un zāļsviļņu - ir ļoti līdzīgas. Atšķirības pazīmes ir visai akadēmiskas un grūti saskatāmas bez palīgierīcēm. Pieaugušiem tauriņiem atšķirības ir kukaiņu maņu (dzirdes) orgāna, ko dēvē par timpanālo orgānu, uzbūvē. Turklāt tas atrodas uz vēdera pirmā posma, sānos abpusēji un simetriski kā neliels iedobums. Sviļņu dzimtā maņu orgānā nav savienojošo timpanālo membrānu; savukārt zāļsviļņu dzimtā maņu orgānu savieno 2 timpanālās membrānas.

Atšķiras arī abu dzimtu tauriņu kāpuri. Sviļņu dzimtas kāpuriem uz astotā posma (A8) ir cietu (jeb sklerotizētu) zvīņu gredzens; savukārt zāļsviļņu dzimtā kāpuriem uz devītā posma (A9) ir viens vai divi sariņi, ko dēvē par setu.

Zāļsviļņu dzimtā ietilpst nelieli vai vidēja lieluma tauriņi, kā spārnu plētums parasti ir 1,5-5 cm ietvaros. Galva gluda. Apakšlūpas tausti gari. Snuķis dažādi attīstīts. Taustekļu garums sasniedz pusi līdz trīs ceturtdaļas no priekšspārna garuma, taustekļi miera stāvoklī atpakaļvērsti. Priekšspārna apveids iegarens, plati vai izstiepti trīsstūrains, gals smails vai īsi smails. Krāsojums dažāds: no vienmuļa līdz spilgti raibam. Bieža priekšspārnu pamatkrāsa ir dzeltenbrūna, nereti ir divas šauras šķērsjoslas un gaišs (balts) izplūdis plankums vai laukums. Dažām sugām ir atšķirīgs spārnu krāsojums un zīmējums starp vienas sugas tēviņiem un mātītēm. Kāpuri uz dažādiem augiem, ieskaitot kultūraugus, nereti lapas satīmekļo. Parasti mūsu klimatā ziemo kāpurs, iekūņošanās norit nākamajā pavasarī. Zāļsviļņu kāpuri (šaurā izpratnē) pie mums uz graudzālēm, veido satīmekļotas ejas augsnes virskārtā un graudzāļu ciņu pamatnē. Pieaugušie tauriņi bieži iztraucējami graudzālēm dominējošās pļavās, jo aktīvāki diennakts tumšajā laikā, bet dienā slēpjas zālē.

Dažāda klimata joslās sastopamu tauriņu daudzskaitlīga un piemērotos biotopos parasta dzimta. Pasaulē ap 9700 sugu. Latvijā 116 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • niedru stiebru zāļsvilnis Chilo phragmitella (Hübner, 1810)

    Chilo phragmitella (Hübner, 1810) attēls

    angliski: reed snout moth

    vāciski: Breitflügeliger Schilfzünsler

    zviedru: större vassmott

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: тростниковая травянка

  • sila māņsvilnis Eudonia truncicocella (Stainton, 1849)

    Eudonia truncicocella (Stainton, 1849) attēls

    angliski: ground-moss grey

    vāciski: Grauer Mosszünsler

    zviedru: stamugglemott

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: огнёвка-травянка