Urbēju dzimta (Cossidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Pieder vidēja lieluma vai lieli tauriņi, kā spārnu plētums ir ļoti plašā amplitūdā - no 1,5 cm līdz 10 cm, pat 17-22 cm dažām vislielākajām sugām (Eiropā sastopamajām - maksimums 8 cm). Pārsvarā pelēcīgas vai rūsganbrūnas spārnu pamatkrāsas tauriņi, kas papildināta ar tīklveida vai punktveida rakstu. Bieži spārnu krāsojums ir ļoti labi maskēts apdzīvojamajā vidē. Spārnu dzīslojums primitīvs, lai gan ir pilnīgs: anālā dzīsla abos spārnos, tāpat arī ir diskoidālā laukuma vidusdzīsla. Snuķis reducēts. Parasti pieaugušie tauriņi barību neuzņem. Galva maza, taustekļi īsi. Parasti diennakts tumšā laika aktivitātes tauriņi, dienā pasīvi; maskējošā krāsojuma dēļ daudzviet grūti pamanāmi uz koku stumbriem vai sēžam uz cita substrāta. Kāpuri vairumā gadījumu grauž koksni, retāk - zaru serdi vai lakstaugu stublājus (stiebrus) un saknes. Daudzām sugām raksturīgs ilgs (2-3 gadi) kāpura stadijas laiks. Iztraucēti kāpuri (daudzām sugām) izdala smirdīgu šķidrumu. Kūniņa parasti dzelkšņaina, iekūņošanās visbiežāk notiek turpat uz barības auga. Kūniņas stadija parasti ir salīdzinoši īsa, nepārsniedzot dažas nedēļas (līdz pusotram mēnesim). Tropos šajā dzimtā ir arī tādu sugu kāpuri, kuri tiek ievākti ēšanai.

Visā pasaulē sastopami tauriņi, tomēr sugu vairākums mīt Āfrikas un Āzijas tropos. Nodala ap 970 sugu. Eiropā neliela dzimta - ap 25 sugas. Latvijā 4 sugas.