Tinēju dzimta (Tortricidae)

Tauriņu kārtas dzimta. Ļoti daudzveidīga, sīku līdz vidēja lieluma tauriņu dzimta, kur sugu spārnu plētums variē 1-4 cm ietvaros. Tāpat lielas variācijas pastāv spārnu krāsojumā: no vienmuļi balti iepelēkiem līdz koši krāsainiem un daudzkrāsaini raibiem. Vairākām sugām piemīt acīm redzams dzimumu dimorfisms izskatā starp tēviņiem un mātītēm. Tipisks sugu krāsojumā ir brūnais tonis. Taustekļi diegveidīgi, apmēram puses no priekšspārnu garumā. Spārni iegareni trīsstūraini. Pakaļspārni diezgan plati. Kāpuri kaili vai gandrīz kaili, parasti zaļgani vai balti(dzelteni) vai mazliet iesārti, ar manāmi tumšāku (brūnu, melnu) galvu. Parasti veido tīklojumu uz saimniekauga lapojuma, lapu savelkot cauruļveidīgi vai piltuvveidīgi. Tas vienlaikus kalpo kā kāpura slēptuve. Daudzas sugas ir nopietni lauksaimniecības kultūru kaitēkļi; savairojoties masveidā, var būtiski ietekmēt ražu.

Plaša dzimta visā pasaulē dažādā klimatā. Dzimtā plašā izpratnē nodala ap 10'400 sugu (šaurā izpratnē - ap 6000 sugu). Taksonomija (t.i., iekļauto taksonu skaits un rangs) dažādos avotos un pasaules reģionos var atšķirties. Eiropā - vairāk nekā 1000 sugu. Latvijā ap 310 sugu. Šajā dzimtā iekļauj arī agrākajā literatūrā Latvijā kā savrupu nodalīto māņtinēju dzimtu Cochylidae.