Senie nosaukumi:
Abas ķirzakas (sila un pļavas) tautā sauktas arī ķirzate, šķirgate (Kurzemē), drēža (Rucavā), šķirgailis.
Apraksts:
Garums ar asti līdz 18 - 20 cm. Pieaugušam tēviņam mugurpuse koši zaļa (vairošanās periodā), zaļgana vai pelēka ar melniem plankumiem; mātītei pelēcīga vai brūngana, arī ar plankumiem. Vēderpuse zaļgana vai bālgana. Mazuļi brūni vai pelēkbrūni. Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.
Ekoloģija:
Mīt sausās vietās ar smilšainu augsni priedēm apaugušās kāpās, izcirtumos un mežmalās, saulainās, smilšainās nogāzēs, vecu celtņu drupās un akmeņu grēdās. Savu dzīvesvietu nepamet gadiem ilgi un aizsargā no citiem savas sugas un sava dzimuma pārstāvjiem. Izteikta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīļa beigās; pārojas maija sākumā. Tēviņš pārošanās laikā ir koši zaļš. Jūnijā mātīte atrod piemērotu saulainu vietu sūnās, smiltīs vai starp akmeņiem un izdēj 6 - 10 iegarenas olas ar mīkstu apvalku. Inkubācijas periods ir 50 - 55 dienas; mazuļi izšķiļas jūlija beigās augusta sākumā. To garums (ar asti) ap 4 - 5 cm. Līdz pirmajai ziemošanai tie paspēj paaugties līdz 8 cm. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. Dzimumgatavība iestājas pēc otrās ziemošanas, kad kopgarums ir sasniedzis ap 15 cm.
Pārtiek no kukaiņiem, kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība:
Eiropa - no Francijas līdz Zviedrijai, uz austrumiem līdz Rietumkrievijai; tālāk uz austrumiem (līdz Baikālam) dzīvo cita sila ķirzakas pasuga.
Sastopama visā Latvijas teritorijā, taču ļoti nevienmērīgi.
Statuss:
Iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Saudzējamas dzīves un vairošanās vietas.
