ābeļu lapblusiņa

Psylla mali Schmidberger (syn. Cacopsylla mali)

Psylla mali Schmidberger attēls

latviski: ābeļu lapblusiņa

angliski: apple sucker

vāciski: Apfelblattsauger

zviedriski: rundbladloppa

igauniski: õunapuu-lehekirp

lietuviski: obelinė blakutė

krieviski: яблонная листоблошка, яблонная медяница

Apraksts:

Lapblusiņu dzimtas suga. Spārni caurspīdīgi, priekšspārnu garums pārniedz ķermeņa (ap 3-5 mm) garumu. Pamatkrāsa dzeltenzaļa, vēlā rudenī var būt sarkanīga. Kopumā tēviņu krāsojuma tonis ir mazāk spilgts nekā mātīšu. Abu paura pušu priekšmala savienojoties veido platu leņķi un savienojas apmēram iepretim priekšējai actiņai - tā dēvētajai trešajai actiņai, kas atrodas pie pieres vidējās malas un vērsta uz priekšu, tostarp labi redzama skatā no virspuses. Trešais taustekļu posms garāks nekā pārējie. Galva kopā ar acīm mazliet platāka par priekšmuguru. Aiz acīm ir manāmi uzbiezinājumi, kas atrodas vienā līmenī ar pakauša aizmugurējo malu. Priekšspārnu gals noapaļots. Savairojoties var būt postīga ābeļdārzos. Kāpura stadija (kāpurs dzeltens, plakans, raksturīgas spilgti sarkanas acis) ilgst 1-1,5 mēnešus. Kāpuri bojā gan ziedpumpurus, gan ziedu un lapu kātus, sūcot to sulu. Ziemo olas stadijā pie pumpuru pamata vai mizas spraugās. Pieaugušās ābeļu lapblusiņas novērojamas no aprīļa līdz septembra beigām; karstā laikā uzturas ēnainās vietās; labā gadā viena mātīte dēj līdz 450-500 olas.

Izplatība:

Plaši Eiropā un Ziemeļamerikā mērenā klimata joslā. Latvijā bieži visā teritorijā. Sastopamība pa gadiem un reģioniem variē.

Summary:

Common in Latvia.

Apskati citas sugas: