briežu kaulmuša

Lipoptena cervi L.

Lipoptena cervi L. attēls

latviski: briežu kaulmuša

angliski: deer ked

vāciski: Hirschlausfliege

zviedriski: älgfluga, älglus

igauniski: põdrakärbes

lietuviski: briedmusė

krieviski: оленья кровососка

Apraksts:

Kaulmušu dzimtas suga. Spīdīgi tumšbrūnas pamatkrāsas kaulmuša ar saplacinātu, cietu (hitinizētu) ķermeni. Ķermeņa garums 4-6 mm. Spārni ir, tie ir garāki nekā ķermenis, bezkrāsaini, caurspīdīgi, ar trim garendzīslām. Parasti spārnus ļoti ātri nomet, nonākot uz saimniekdzīvnieka. Parazitē uz briežu dzimtas sugām. Dzīvo vilnā, sūc asinis. Mātīte saimniekdzīvnieka vilnā dēj jau izveidojušos kāpurus. Kūniņas stadijai tuvojoties tie nokrīt no saimnieka un iekūņojas zemē. Pieaugušās mušas parasti gaida piemērotu saimniekdzīvnieku krūmāja lapotnē, tupot uz koku stumbriem; tās parasti lido mazus attālumus. Šī suga dažādos skujkoku un jauktos mežos bieži uzbrūk arī cilvēkam, nereti pat lielā skaitā, lien matos, zem drēbēm, tādējādi vietumis ir nepatīkams apgrūtinājums mežizstrādē nodarbinātajiem vai vienkārši ogu un sēņu laikā. Briežu kaulmušas ir visaktīvākās no jūlija beigām līdz pat rudens salnām, jo sevišķi siltā un mitrā bezvēja laikā. To kodiena vietā veidojas niezošs apsārtums.

Izplatība:

Plašā Eirāzijas teritorijā sastopama suga. Eiropas ziemeļdaļa ir viena no tās sastopamības biežākajām teritorijām.


Latvijā visbiežākā kaulmušu dzimtas suga, jo sevišķi mežainos apvidos. Dažviet sastopama masveidīgi.

Summary:

A very common species throughout the country in forested areas.

Apskati citas sugas: