Pēc dzīvesveida ir gan sauszemes, gan ūdens (ap 12% kārtā) sugas, atsevišķas - plēsīgas. Atkarībā no dzīvesveida sugām ir dažādi kāju pielāgojumi: rakšanai, peldēšanai, upura satveršanai un noturēšanai, ātrai skriešanai u.tml.
Priekškrūtis lielas, viduskrūtis parasti trīsstūraini vairogveidīgas. Taustekļi 3-5 posmu. Pārtiek no augu sulām, mīkstajiem audiem (t.sk. - dzīvnieku; plēsīgās sugas). Daudzām sugām ir ļoti spēcīgi smirddziedzeri; paņemtas rokā vai saspiestas, šīs sugas producē šķidrumu ar izteikti nepatīkamu, ilgi noturīgu smaku, pēc garšas šķidrums ir izteikti rūgts, kas ir aizsargpielāgojums no kukaiņu ēdājiem (putniem, sīkajiem zīdītājiem u.tml.). Blaktīm raksturīga attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos; jaunā paaudze (nimfa) pieaug dažās nedēļās līdz dažos gados (max 5 gadi). Vairākas sugas mērenajā klimatā ir nopietni kultūraugu kaitēkļi, pārnēsājot vīrusus un citas augu slimības.
Visā pasaulē dažādā klimatā sastopamu kukaiņu kārta. Nodala ap 40'000 sugu. Latvijā izskata ziņā daudzveidīga un daudzskaitlīga (ir gan sauszemes, gan ūdens sugas) kukaiņu kārta, zināmas ap 380 sugas, lai gan faktiskais skaits varētu būt lielāks. Vairāk nekā trešdaļa kopskaita ir dažādas mīkstblaktis Miridae. Latvijā blaktis ilgus gadus tradicionāli grupētas 32 dzimtās.
